|
Jan. 11th, 2008|04:28 pm |
mēģinot izstrādāt savu unikālu dieva konceptu es apjūku arvien vairāk un vairāk es domāju par kādu abstraktu un iespējams nemaz nepastāvošu būtni par kuru jau iepriekš teikts ka to aptvert neesot iespējams es nezinu vai es varētu vinam pieskarties lai arī kādu nozīmi mēs nepiešķirtu pieskārienam es nezinu vai spētu saprast to ko viņš man varētu pateikt es taču tik bieži nesaprotu pat to ko man saka piemēram ulvis bet viņš taču runā gramatiski pareizā latviešu valodā tikai pa dzejiskam un ja dievs runātu pa dievišķam tad kā pie velna es varētu saprast un es nezinu kā viņš varētu smaržot es mēģinu iztēloties bet prātā nāk tikai baznīcu aukstā atgrūdošā smarža tā taču nevarētu smaržot tas kas glabā sevī visas pasaules mīlestību tāds nevar būt mans pirmsākums jo es jūtu sevī dzīvību tad varbūt pēc vīna bet varbūt vienkārši pēc seksa kā radīšanas akta
kāda gan ir dieva klātbūtne vai tā varētu būt nemiers krūškurvī vai varbūt tas uz ko atsaucos kā iespējamo dievu ir tikai neziņa
bezgalīgs visvarens labs es nezinu kāds varētu būt kaut kas bezgalīgs visvarens un labs tāda ir tēva figūra manā prātā vai vismaz tāda tā kādreiz bija bet tēvs nav ne bezgalīgs ne visvarens ne pasarg dievs arī labs vai dievam vajadzētu izraisīt bailes vai dievs varētu sodīt bez pamata vai dievs mēdz aizmirst vai dievs ir tikai soģis kas neatlaiž manu prātu kad palieku viena un ir laiks nožēlot vai dievs atzītu mani par savu bērnu arī tad ja es rīkotos nepareizi vai viņš aizietu no manām mājām un liktu man visu mūžu viņu meklēt |
|