| bračka |
[Feb. 11th, 2019|09:53 am] |
kārtējo dienu domāju par bračku, ok, viņam parīt ir dzimene. ok, būtu dzimene. mirušie tak nesvin dz.d.
man pārāk garš saraksts ar mirušajiem veidojas. un man ir tikai 40 gadi, lai gan.... es agri sāku to sarakstu veidot. un kā vienmēr, tikai paši tuvākie, mīļākie un labākie...
labi, bračka bija bik vēl citā sarakstā, citā dimensijā, tieši par to arī domāju, nu kā cilvēks savos 12 gados varēja pateikt - viņa ir mana māsa. IR. skaidrs, ka tas nebija manis dēļ, bet gan tēva, kurš viņam izrādās tak ļoti daudz nozīmēja visu dzīvi. lai arī kopā nedzīvoja.
bet tomēr... fakts ir nedzēšams.
vakar vakarā aizgāju gulēt ar domu, ka... man būs bail izveidot jebkādas attiecības ar vīrieti. jo es neapzināti gaidīšu, kad viņš pateiks - man vairs nevajag, negribu utt.
un es negribu to dzirdēt un sajust. jā, es zinu, ka var būt arī citādāk. bet tomēr ...
līst lietus, pelēks un prātā nāk vieni vienīgi mirušie un mana dzīve... |
|
|