Пациент на прёме у доктора:
- Доктор, сколько мне жить осталось?
Доктор:
- Двенадцать.
Пациент:
- Чего ''двенадцать'' лет или месяцев?
Доктор:
- Одиннадцать, десять, девять...

kā gan viegli visu sagraut. bet cik grūti uzbūvēt. un,ja sagraušana notiek apzināti, bet bez loģiska pamatojuma, tad ir žēl. bet no tā jau atkal nekas neradīsies. žēl- tikai žēl, tas jau neko nemaina. nja. ir šausmīgi noskatīties kā cilvēks mirst. un bieži vien paša vainas dēļ. un tu stāvi, noskaties un neko nevari padarīt. žēl... un tikai?

pasaki tač kaut ko! vismaz kaut ko... un tad vēl kaut ko. un vēl bišku. es jau nemaz daudz negribu. aj. nu labi. klusē ar.

Es te tā domāju....

cik tomēr svarīgi ir zināt cik vecs ir tas ar ko kaut ko sabīdi..nu, piemēram, ja salaid ar puisi kuram vēl nav 18....tad gan var rasties problēmas..tiesu darbi...

bet nu jā tas jau laikam nav svarīgi.....

Ir! Gols! Urā!

Cik laba sajūta pārņem, kad iesits Gols!

Tāds atslābums un prieks...bet sarauj, sarauj...uz nākamo!

hm.
tik daudz jāizdara,ka nezinu,kur/ar ko,lai īsti sāk...
un beidzas viss ar to,ka nesāku neko.
tātad - jāizdara daudz,neizdaru neko.
šodien vēlreiz pārliecinājos,ka kaut ko tomēr jēdzu, tikai tas man nekādu labumu nedos.
tātad - zinu,ka zinu ne to,ko vajag. nu,labi,ka vispār zinu... :)

vaj man kļuva vieglāk? nē.
pat ne mazdrusciņ? nē.
kāpēc tad to vajadzēja darīt? ...

neko nezinu un nesaprotu. neko nemāku. neko...

un nevajag man neko vairāk, ne mazāk. ne es ko daudz gribu, ne neko negribu. vispār man vienalga. ka tik man liek mieru un ļauj izgulēties.