labaak ir izlikties, ka neko nezin, jo ja neko nezin, tad neko Gudru nevar pateikt, ja neko Gudru nevar pateikt, tad nav jaaatbild par saviem vaardiem, ja nav jaaatbild par saviem vaardiem, tad var teikt viskautko vai arii neteikt neko, ja var teikt viskautko vai neteikt neko, tad taa sanaak muldeeshana, ja taa ir muldeeshana, tad tam visam ir kaut kaada jeega, tikai visiem to nesaprast, ja visiem to nesaprast, tad ir baigi labi, jo Tu sanaac gudraaks par citiem, jo Tu zini kaut ko taadu ko citi nezin un nezinaas. taatad ikviens var kljuut par visgudraako, ja pacenshas!

man patīk taisīt vaļā citu vēstules. nē, lasīt man viņas nepatīk, bet taisīt vaļā gan. tikko darot to, sajutos tik laimīga, kā nebiju jutusies jau apmēram 3 stundas. arī labi.

 pavasaris nāk un tas ir postoši. būs kārtējais pavasara nogurums (nesen uzzināju ka tāds pastāv un tagad sāk likties, ka šamējais mācas jau man virsū) ... dīvaini, bet sajūtu jau otrās sesijas gaisotni, k-gan cik tad tur palicis līdz tam maijam. bet tik daudz kas vēl jāapgūst. šsst...
bet tā arī nav nodzerta tā pirmās beigšana. nu kam tas der? waaaj... es jau teicu "satiekamies rīt 1nos un tad sākam, tā pa riktīgam", bet kā vienmēr visiem k-kas cits darāms. pat naktī k-kas jādara. es gan esmu brīva un vēlos izpildīt morālo parādu pret tautu.un kā es to varu izdarīt ja es to nevaru izdarīt.  liekas, ka nebūs tik viegli pa to tā izdomāt.

un tā nu esmu nolēmusi vairs ne ar vienu nerunāt "nepatēmu", respektīvi runāt tikai pa tēmu un tā pilnīgi bez liekiem vārdiem, vai arī vispār bez vārdiem. jo es redz esmu pārāk muldonīga. bet man patīk muldēt. tas raksturo mani. esmu muldoņa un galu galā esmu bērzs ar dziļām saknēm, tāpat kā lācis - pūkainais, nesakarīgais. mīlu labi paēst un sveru 2 tonnas. un kas par to, vai kādam ir kādi iebildumi? pat ja ir mani tas neīpaši uztrauc. tā ka apsēdieties un nomierinieties, elpojiet dziļi un galvenais - Dziļi.

es tiešām nedomāju, ka ir kas sakarīgāks pa mani uz šīs pasaules. esmu loģikas cilvēciskā, fiziskā izpausme.
man ir 105 gadi un dzīvoju visuma malā. te nav diez ko tīkami, bet man jau nekas labāks nav paredzēts. katram ir tikai tas kas viņam pienākas. un man pienākas viss, kas citiem +vēl šis īpašais visuma nostūris.

tātad ir tā - rīt pagulēšu un tad pacelšos.

ejam visi ka....

nu bļāāāāāā.......āāāā.......āāāāāā.....wiensss... kur pazūd tas sasodītais laiks? mana laika izjūta laikam ir pārāk bremzēta un vēlas, ka viss notiek mazliet lēnāk un laika paliek biškiņ vairāk. un varbūt nojūgušies visi pasaules pulksteņi? arī dabīgie... saule izdomājusi spīdēt mazāk,tāpat kā mēness. zeme griežas ātrāk. pārāk ātri. visātrāk. kādam būs par to jāsamaksā. jo - man ir vajadzīgs Tas Laiks un arī Šitas Laiks. man vajag visa veida Laiku. paldies par uzmanību. tiksimies nākam reiz. atā

un pavisam godīgi - nekad neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien. pat tad ja zini, ka rīt sanāks labāk. jo - nu pavisam vienkārši izsakoties - atstājot k-ko uz rītdienu var aizmirst par pārējo, ko jau senāk esi atstājis uz rītdienu. nekas jau nekur nepazūd un rīt viss uzradīsies. gaidīšu ciemos Nepadarītos šodien. apsolos nākotnē laboties. goda vārds!

ārsta apmeklējumi mani vienmēr ir biedējuši. bet šorīt radās sajūta, ka nu bailes izgaist pavisam. nezinu, varbūt tās apziņas, ka saprotu, kam viņi gājuši cauri dēļ vai arī kā cita. nezinu... bet ārsti nav pārcilvēki un arī brīnumu darīšana nav viņu kompetencē. bet pamēģiniet darīt brīnumus pa tādām algām. man ārstu ir žēl. un viss...

viss sākās kad ieraudzīju izkārtni - Gardums. acerējos par savu mīļāko saldējumu. uznāca nepārvarama vēlme iegūt šo saldējumu. tā kā biju nedaudz apaukstējusies - nu tjip - bišk iesnas un mazas kaklasāpes, nodomāju, ka tā varbūt no šiem abiem komponentiem tikšu vaļā. saldējums tika notiesāts ārā - daļa ejot uz trolejbusa pieturu un daļa sēžot uz pieturas "karstā" soliņa. man liekas, ka āra temperatūra bij nedaudz zem nulles. nu perfekts laiks un apstākļi, lai ēstu saldējumu. kādu stundu jutos ideāli - ne kakls sāpēja, no iesnām pat ne miņas. taču vēlāk - galvassāpes, mežonīgas kakla sāpes. naktī drudzis + neizsīkstoši baismīgas kaklasāpes. pozitīvais moments - ka vēl līdz šim brīdim nav iesnu. negatīvais - uz universitāti jāiet obligāti, pilnīgi neko nevar izlaist. nu tā nu es šon mocījos ar galvassāpēm&kaklasāpēm un nemitīgi - lai arī cik silts nebūtu - ļoti salu. par loģisku domāšanu pat nebij ko sapņot. bet es izturēju visu, visu līdz beigām(apmēram no 8.45 - 18.30)...

un morāle - ja Jūs vēlaties tiešām izbaudīt sāpes, tad dariet kā es - neliedziet sev saldējumu, it īpaši ja ārā ir saldējumcienīga temperatūra un ir apaukstēšanās!

Aizbraucam ekskursijā uz Reņģi!

Aizmirstiet par alkoholu!

Kā Jums šodien iet? Un ko Jūs darat? Kāpēc Jūs to šodien darat? Vai tiešām tā ir? Tā ir? Ja?

un beigās vienu lielo plato smaidu no lāča ar drediem  :)

es patiesi apbrīnoju Ainu. viņa ir ģeniāla. kadrā tik dabiska. nu super vienkārši. es tagad zinu savas dzīves mērķi - es gribu būt tāda kā Aina! tikpat izcila... P.S.kāds solījās izpalīdzēt...