man patīk taisīt vaļā citu vēstules. nē, lasīt man viņas nepatīk, bet taisīt vaļā gan. tikko darot to, sajutos tik laimīga, kā nebiju jutusies jau apmēram 3 stundas. arī labi.

 pavasaris nāk un tas ir postoši. būs kārtējais pavasara nogurums (nesen uzzināju ka tāds pastāv un tagad sāk likties, ka šamējais mācas jau man virsū) ... dīvaini, bet sajūtu jau otrās sesijas gaisotni, k-gan cik tad tur palicis līdz tam maijam. bet tik daudz kas vēl jāapgūst. šsst...
bet tā arī nav nodzerta tā pirmās beigšana. nu kam tas der? waaaj... es jau teicu "satiekamies rīt 1nos un tad sākam, tā pa riktīgam", bet kā vienmēr visiem k-kas cits darāms. pat naktī k-kas jādara. es gan esmu brīva un vēlos izpildīt morālo parādu pret tautu.un kā es to varu izdarīt ja es to nevaru izdarīt.  liekas, ka nebūs tik viegli pa to tā izdomāt.

un tā nu esmu nolēmusi vairs ne ar vienu nerunāt "nepatēmu", respektīvi runāt tikai pa tēmu un tā pilnīgi bez liekiem vārdiem, vai arī vispār bez vārdiem. jo es redz esmu pārāk muldonīga. bet man patīk muldēt. tas raksturo mani. esmu muldoņa un galu galā esmu bērzs ar dziļām saknēm, tāpat kā lācis - pūkainais, nesakarīgais. mīlu labi paēst un sveru 2 tonnas. un kas par to, vai kādam ir kādi iebildumi? pat ja ir mani tas neīpaši uztrauc. tā ka apsēdieties un nomierinieties, elpojiet dziļi un galvenais - Dziļi.

es tiešām nedomāju, ka ir kas sakarīgāks pa mani uz šīs pasaules. esmu loģikas cilvēciskā, fiziskā izpausme.
man ir 105 gadi un dzīvoju visuma malā. te nav diez ko tīkami, bet man jau nekas labāks nav paredzēts. katram ir tikai tas kas viņam pienākas. un man pienākas viss, kas citiem +vēl šis īpašais visuma nostūris.

tātad ir tā - rīt pagulēšu un tad pacelšos.

ejam visi ka....