bu...bu...bu... šodien tāda saule iespīdēj universitātē, ka nācās izģērbties...

 bet tā sajūta bij tik dievīga.
atspiedusies pret logu sēžu, saule silda, pat karsē muguru.
 starp mežonīgajām mācību vielas rindām; ik pa laikam  no labās puses izskan kāds jociņš, par kuru ar pēdējiem spēkiem jāpasmej, jo tas ir pārāk labs, lai tādu atstātu bez kādas labi lielas devas smieklu. tam visam vēl pa virsu ekstra-giga-biga bomža komplektiņa pagatavošana, ko palaist pa daugavu, kad pienāks laiks. gan tas, kuram šis brīnums lemts sapratīs, kad saņems un atraisīs. laiks tikai iet... un es palieku.
neviens nevar izjaukt šitādus te pasācienus. ha. nu pavisam neviens.

nu tik tikko ----- iesēdos tētim klēpī; prasu - "nu... vai smaga?"; šis - "ne tik smaga cik izskaties..."

kompleksi aug... uj kā aug...