| Lēmums |
Oct. 10th, 2022|11:52 pm |
Ir mazliet žēl bērnu, ka tētis viņus redzēs par 3h dienā mazāk.
Kopumā nav žēl tikai nobeigtos apavus un saplīsušās zeķes.
Tik daudz ir skriets un darīts kaut kāda mistiska iemesla dēļ, kas ir zaudējis savu sākotnējo saturu. Tikai truls pienākums būt pieklājīgam un gulēt vienā gultā metra attālumā ir kļuvis par normu. Norma ir arī kliegt, būt dusmīgam, pat niknam par to, ka bērniem nav režīma un viņi aizmieg ap pusnakti. Diezgan sakarīgi ir arī izteikt nievājošas piezimes, lamāties krievu valodas trīsstāvīgajiem lamuvārdiem par nepareizu un nesavlaicīgu bērnu apģērbšanu.
Jau tuvākā nākotnē es droši vien dzirdētu kādu komentāru par to, ka citas sievas jau nu gan pilda savu laulību pienākumu, turklāt dara to labāk par mani. Jā, laika jautājums. 39 mēnešu pazīšanās laikā mans dzīvesbiedrs ir uzdāvinājis man ziedus 0 reižu. Pa retam (apmēram 3 reizes), pateicis, ka es labi izskatos. Un tūkstošiem reižu pateicis, ka mamma neko a)nevar b)nemāk c)nespēj izdarīt, jo nav a)profesionāle, b) neko nezina, c) nav pieredzes d) ir huligāne, e) ir slikta utml.
Jā, negativitāte gaisā virmo un šķeļ dzirksteles.
Zudusi ir mana cerība, ka kaut kas varētu mainīties mana pašreizējā vīra uzvedībā, uzskatos un darbībās.
Līdz ar to es lieku laulībai notievējušu punktu.
Viss. Mans pacietibas mērs ir galā. |
|