| 1:12p |
Ignats iznāca koalīcijas pagalmā un aizsmēķēja tumsā sagrābstītus sarus. tas nevarēja izvērsties par labu dienas sākumu, ja jau tūlīt pēc pamošanās krēsla draudēja ar saviem biedējošajiem avotiem un ājurvēdiski sakārtotajā ziedu buķetēm. tādas domas domādams, Ignats stāvēja un skatījās ne uz ko īpašu, viņa skatiens sasveicinājās ar miermīlīgajiem iemītniekiem un priekšmetiem, bet partijas biedru klātbūtne un oponentu nelabā smaka lika Ignatam sašļukt krēslā, kas bija novietots stūrī un neļāva apdomāt savus gājienus tālu uz priekšu.
ja lokomotīves princips tiks ieviests universālā apmērā, turpināja prātuļot Ignats, tas izsauks klajas debates un plašas pārdomas sabiedrības slāņos, pie kuriem es nepiederu. ja es katru dienu nopelnu latu ar to vien, ka man aug ūsas (kuras man neaug), tad es vienā paņēmienā esmu kļuvis par labāku cilvēku, man pat nav regulāri jātrennējas, kā tas ir jādara, lai iegūtu nākamās krāsu paletes jostu kādā no cīņas veidiem. arī politika ir cīņa, nerimās Ignata oponents, kas jau kopš bērnības ieņēma viņu vecāku mājas otrā stāva jumta istabiņu. es neesmu savā galvā nodzīvojis tik ilgi, lai ar drošu pārliecību varētu apgalvot, ka esmu atkarīgs no ārējiem stimulantiem, parādībām un konfrontēšanas politiskajā arēnā. ja es pārnākot mājās iedzeru litru tekilas un to slēpju no savas sievas (kuras man nav), tad es jau pa gabalu izskatos aizdomīgs visu manu kolēģu acīs. tas ir galvenais iemesls, kāpēc es kā kpss biedrs vēlos jūs brīdināt par nepārvaramām sekām augsnē, zaļotnē un augotnē. nē, es nevaru kandidēt šajās vēlēšanās, jo manas brašās atraitnes un visuresošas atvases mani labi varētu nobiedēt, ja es uz to paļautos, bet ne tagad, manās asinīs rit kaut kas svarīgāks par muļķībām.
kad Ignatu ievēlēja stratēģiskās analīzes komisijā, viņš jau divus mēnešus bija sasniedzis pilngadību, tādēļ ar dziļu pārliecinātību varēja aizstāvēt fundamentālistu viedokli un dzīves filozofisko traktātu miermīlīgās premisas. es kā tautas pārstāvju ievēlēts konglomerāts mūsu politiskās sistēmas rievainajās un porainajās amorfās gāzes glāzgovās varētu jūs ievēlēt atpakaļ, ja vien par to maksātu piemērotu un nedaudz safabricētu lietaskoka aromātu. es atzīšos, klusībā sev atzinās Ignats, ka stāvot šeit iekšpagalmā esmu izčākstējis kā donkihots, kas grāmatas pārlasījies bija zaudējis smadzeņu vitalitāti un regulāri ubagoja pie donoru centra galvenās ieejas. ja dienā izdodas savākt pārdesmit gramus asiņu, tas jau ir vērā ņemams sasniegums un varu jums apzvērēt, ka tas neliegs mūsu nācijas godā ietetovēt vēl kādas asiņu paliekas, ne tikai mūsu tautiešu atstātās zvēru upurēšanas vietas, bet arī kādas akmens celtnēm līdzīgas struktūras. es kā nāceretes tiešais pēcnācējs gribētu jums piedraudēt un ar jums draudzīgi parunāt, ja jūs man ļausiet aizstāt jūsu kabatu saturu ar kaut ko līdzīgu sabata kārtību un zīlēt jūsu acīs spēs tikai īpaši apmācīti rīkļurāvēji, ja viņiem tiks regulāri maksāta alga, proti, ja tie būs vistīrākie algotņi nevis pilsoniskā armija, kura nav trennēta tam, lai slepkavotu savus līdzpilsoņus, bet asinsuņu uzrīdīšan asinsdesu glabātavai un munīcijas izsaimniekošana un aizstāšana ar defektīviem ieročiem... nē, tas nekalpos mūsu tautas nākotnei, tādēļ es kūdu uz revolūciju. ai, da dariet, ko gribat, es eju mājās sust un sēdēt pie internetiem, man ir pārtikas rezerves, esmu semi pašpietiekams, man sabiedrība nav vitāli vajadzība. ja jutīšu grūtības, iešu ārā slaktēt nepieskatītus mājlopus, bet līdz tam brīdim, lai dievs stāv klāt maniem prāta apcirkņiem, jo es taisos uzvesties nepiedienīgi un destruktīvi.
kad mažoritārā sistēma jau klauvēja pie Ignata durvīm, viņš uz brīdi jutās nesavaldīgs un gandrīz saplēsa slavena mākslinieka vāzes reprodukciju, bet tad savaldījās, biedējot sevi ar mātes naida izpausmi, un izvirda nelietderīgos vārdu plūdos, tādējādi aizmirsdams doties pie ārdurvīm un painteresēties, kas būs šis mītiskais traucētājs šajā apmeklētājiem vispiemērotākajā diennakts laikā - bija apmēram divi dienā. kad zvana kausi nošķinda gar dienvidu puses logiem, kas bija vērsti uz tirgus laukumu, visās vazaņķu sirdīs bija ieperinājies kāds nešķīsts nolūks. kad jūs redzat sevi spogulī, jūs taču nesakat, kāds skaists jauns cilvēks, jūs visdrīzāk ātrumā novēršaties un domas pašas aizstāj viena otru, jo pat tās kautrējas būt tajās pretrunās, kas ik katru to upuri padara par apsmiekla objektu, tādēļ itin vieglu roku kustību vadīts Ignats izgāja uz balkona un stāvēja plikām kājām kailā sniegā apmēram trīs līdz četras sekundes, tad sajutis spelgoņu kāpjam pa stilbiem ātri ieskrēja istabā, atstādams uz koka paneļiem nelietīgi pielipušos sniega kristālus, kuri atvēzēdamies smagām koka rungām lidinājās cauri betona paneļiem un kausētu smiļšu stiklainajām acīm, lai iekarinātajās mēbelēs un ārā iznestajās ābelēs tās varētu redzēt mani, kas ir viņu ķēniņš, proti, es paskatījos savās acīs spogulī un sapratu, ka šī nebūs mana diena, tādēļ aši piezvanīju uz vēlēšanu iecirkni un apgalvoju, ka esmu mazliet apsnidzis un izdarīju mājienus netieši brīdināju un pat atklāti draudēju, ka šī nebūs īstā diena, lai mani nonāvētu publiskās telpās, tādēļ visas tilpnes, kas lielākas par pārdesmit litriem, ir jāaizliedz vismaz līdz svētdienas rītam. šādus svarīgus uzdevumus paveicis, beidzot varēju izvēdināt galvu un palaist Ignatu paskriet pa lauku.
es personīgi, iesāka runu Ignata spoks, gribētu redzēt arisinājumu parlamenta atlaišanā, bet man nav īsti skaidra terminoloģija (ja tā padomā, terminoloģija spēj apslāpēt mūsu ambīcijas, tad tā ir uzskatāma par viltus manevru, lai pretēji prezidenta aicinājumam atturētu jaunus cilvēkus no ienākšanas politikā). ja es vēlos sasaukt jaunu parlamentu, bet man ir aizdomas, ka tas ir tā pati saeima, tad rodas pretrunas manā rundas manierē un visi manu runu sastādītāji, sākot no demakovas un beidzot ar v.zatlera kungu, būs tajās augšās jau nokļuvuši tīri tā neskarti un es varēšu sākt savas runas manieres attīrīt no nevajadzīgiem buldozeru zagļiem. to visu mēs varētu itin viegli atrisināt ar vieglām plaukstas kustībām, paceļot telefona klausules un pārliecinoties ka netiekam noklausīti, tas ir, ka mēs paši sevi nedzirdam, jo esam savi lielākie ienaidnieki. es jūs vienreiz tā nobiedēšu, ka nespēsiet sēdēt uz vienas vietas ilgāk par pāris sekundēm un to sauks par uzmanības deficītu, jums sāks barot kādas barbiturātu paliekas no narkotisko aģentu pļēgurnakts un tad jūs sapratīsiem mūsu valsts spa sistēmas galvenās ievirzes, kas jūs pasargās no ļauna un ļaus jums uzgavilēt pār pārākumu.
kad svētdienas vakarā tika mainīta politiskā piederība, Ignats bija vieglā šokā no nelielajiem sprādzieniem kaimiņu dzīvoklī. acīm redzot, bija sācies jaunais gads un visa sabiedrības runājošā daļa, tas ir izņemot iliterātus, tas ir nespējīgos nedzirdīgos un visus amorfos ienaidniekus. godam tas bija sākts, šis runas manieres stilizētais izklāsts, bet Ignatu piemeklēja nelaime - viņš aprāvās savos centienos, apmaldījās pusceļā uz darbu, zaudēja savus deputāta mandātus vienu pēc otra, nosmērēja kurpes un bikses visnepiemērotākajos brīžos un dīvaini izdarījās oficiālās pieņemšanās. neapšaubāmi šāda persona nevar ieņemt augsti attīstītas nācijas galvgali, tāpēc tai būs mētāties grāvjos un drupaču lēveros, bet nejau mūsu Ignatam. viņš paņēma flažoku un durkļus un sāka patrulēt pie kremļa mūra tajā vietā kur deviņdesmit pirmajā gadā par mūsu tēvu gariem cīnījās līdzšinējais premjermininistrs un pašreizējā prezienta pusauga dēls, kas apmeklējot jaunākās spēļu zāles bija sadraudzējies ar bijušās prezidentes azartīgo atvasi. tas viss noveda pie tā, ka Iganta rokas galīgi nosala un viņa mati sacietēja. tagad Ignata kapu rotā rokudzelžu attēli un dažādas apsveikumu kartiņas. arī šajos ziemassvētkos mēs aizlūgsim par mūsu valsts tradīciju licēju un ložmetējkalna olu ripinātāju svēto ojāru latvieti ar lielo burtu Ignatu! |