ikea_literators' Journal

vispār jau, ja ienāk lielajā zālē, tur nākas savaldīties, jo iespējas ir miljons un es to saku ar sajūtu. bija reiz tāds puisis tārdzinis un tad viņš uzradās. būsit dzirdējuši par panu pļanski, bet tad atkal bija tas varenums, ko es biju par se sastapis melhioros un tas var izrādīties labi. es mēģināšu izteikt to labumu, kas bija uz visiem ielenkumiem. bija reiz tāds puisis pans hļebnovs un gāja viss lieliskās tālvadības pultīs, līdz nonāk klaipēdē puisis un dara lielus viltus darbus. noklausīties to līdz galam nevarēja, bet gaismas pilis ir iznākušas ledlaužos un es biju pa pusei tīri tā uz pusi samulsis un gaidīju burulaivas piestājam. pēc brīža es jau atkal gaidu un varu tikai pabrīnīties. vientiesība tas ir labas gaumes sinhrons, bet no vienas un divām un gaismas klijām mēs varētu arī nobetonēties un laizīt murjāņus, bet tikai uz visiem tiem cilvēkiem, kuru galvenās iemesla slēdzenes būtu bijis nebijis laidies un gaismas ātrumā. es jau iekrampējos atkal un laižos uz mežsalu