ikea_literators' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Wednesday, May 14th, 2008

    Time Event
    11:33p
    es nogalinu marinu, izvaroju skuku un pakaru san. tā tam būs būt. vikingu uzspraužu uz mieta. smirdīgo saksu sadala gaļas kombinātā. reini t izspļauj pa logu. reini iztīra ielas tīrītāji. viesnīcu latvija iznīcina roboti. brīvības ielu saplēš gabalos spēcīgas rokas. latviju saburza un izmīž ārā no visurienes. nekrofili ārsti zaļos mēteļos. nekā vairs nav. pasaule izbeidzās un iztecēja pa stringiem. beidzot es esmu sveiks un vesels. affair rumpi pārlauž krass kritiens un atsitiens. nav neviena bērna. nav neviena cilvēka. ir tikai koki un lapas un zāle.
    11:46p
    mani nāk nogalināt. viņi man uzsūtīja slepkavas par to, ko es viņiem nodarīju, par to, kā es viņus aizskāru. viņi man uzsūtīja rūdītus slepkavas, kas mani spīdzināja un tad nogalināja. es biju beigts un nāvē nožēloju izdarīto, bet es neko nevarēju padarīt. es atnācu sevi nogalināt par visu, ko esmu izdarījis. es sevi sacirtu gabalos un sadalīju tos tālu vienu no otra. tādējādi es izretināju ļaunumu un pa vidu varēja būt tukšums. bezgalīgi tālu viens no otra savstarpēji nesavienojami atbildības gabali. tos nesavienojot, nerodas lielā atbildība, kas nodara sāpes. es palieku pa centru un turu milzīgā attālumā uz visām pusēm no sevis savus gabalus. es sāku griesties un dejot un situ visas mājas gar zemi apkārtējās. izsitu kokiem stiklus un logus, izsitu kokiem zobus. kokiem trīc zari un gaisā paceltās rokas. es tikai griežos un griežos. man ir sakosti zobi. es griežos un sareibstu un atsitos ar galvu pret metāla stabu. nokrītu un sāku asiņot. man pieskrien cilvēki zābakos un sāk mani spārdīt. es nomirstu un mani apglabā brāļu kapos. es nāku atkal staigāt pa trotuāru, kas ved uz veikalu. es smaržoju jauno pavasari un stāvu saulē, lai sasildītu savu zemē izgulēto miesu. es esmu slepkavojis un izvarojis un nogalinājis. tagad ir mana kārta, kas nekad nepienāks. es stāvēšu mūžīgi šajās krustugunīs un ar mani nekas nenotiks. bezgalīga garlaicība un neizbēgamība. es draudu nomirt, ja nekas nemainīsies, un nemainās arī mani draudi. es nespēju realizēt savus impulsus. itkā man iekšā butu nogrieztas rokas un kājas. itkā es iekšā būtu sadalīts tik sīkās daļās, ka es vairs nespēju sakopoties. kaut kur tālu prom ir manas iztrūkstošās daļas. es pie tām nekad nenokļūšu, tādēļ es pūdēju un mērdēju šo daļu, kas esmu es, pie kuras es esmu, kas mani nelaiž projām, kas ir mans vienīgais glābiņš. es nespēju notērēt visu pa tīro. es varu ieslīgt milzīgos parādos, bet es nespēju visu iztērēt līdz niecībai. vienmēr man kaut kas ir, es nespēju būt nekas. tas ir drausmīgi, es tur neko nevaru padarīt. es labāk iešu vēl kādu nogalināt. tas man liek uztraukties.

    << Previous Day 2008/05/14
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba