ikea_literators' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, April 28th, 2008
| Time |
Event |
| 8:49p |
es pasūtīju bārā maksas gaiļbikses, man atnesa teraflū sarkanā paciņā. es iebēru pulveri apakšbiksēs un tas sāka uzsūkties šķidrumu meklēt. reaģējot ar apkārtējo vidi mana maka saturs sāka burbuļot kā krievu cars, kas trimdā nonācis, savu sastāvu pakāsis un tagad baida bukovski vai milleru par diviem sestircijiem, lai tie viņu izgulda pie mazgadīgām meitenēm, kas vislabāk to spēs atspoguļot mantkārīgās munīcijās. ja būsi pietiekami stāvgrūdām, mēs tevi iedrošināsim un palaidīsim klejot mūsdienās, tāpēc neliec mums gaidīt tiklielas tirpas pāriet pār uzgaļiem un nelaiž vaļā mūsdienas, kas par iedomām. es izgāju paklausīties ansambli uz ceļa un tas ieradās pirms manis, lai ar garu bikšu starām izdotu ārā tās klausuļu baritones, kuras ar lielo ātrumu bija manī ietriekušās. tagad es stāvu paceltu galvu un vēroju debesis, lai visiem pateiktos par šo vakaru un iedzertu vēl uz atvadām. cik daļēji briesmīgi ir dzīvot sausā un neatļauties pat nelieu iegarenu sietu | | 8:57p |
pasūtīju pie māklera sātana piegrieztnes. iztēlojieties, ka jūs mani sitat pie koka ar caurspīdīgu paralonu. ja es izvalbu acis tik tālu, ka šķiet, tas ir visiem. izdekorēt manas artavas ar diviem ilinoisas štatiem un tad atnākt stāvgrūdām pakaļ mūsdienu meisterdarbnīcai, kuras pilnajos azaidos es guļu ar strupu degunu uz visām debespusēm. azerbaidžāna visus mūs ielūdz pēc vieniem pēcpusdienā sameklēt vistīrākās salvetes un nedot mums atelpu, kad piestāsies melnās azaida ruletes un dienas garenā daļa pārtiks tikai no plastikāta skeletoniem, kuru augšējās atvases bija ar mūsdienām sakomunicētas un galadriela tad ienāk paklanīties un dodas uzreiz pie kases tik taisnā virzienā, ka nevar sazvanīt mājas, lai cik tās tālu būtu apsēdētas kā iejātie kumeļi parāda savu neierasto dabu, bet kadiķis pieklauvē pie stagnācijas loga un dodas iemarinēt skafandra priekšpilsētas mazos augumus, ko pilns ar skujām un brezenta aprocēm gaiņā mušmires no palodzēm bērni stāvgrūdām piespiesti pie palodžu kores un lamājas uz debesu jumu, kas mums sola izmiršanu, un tad tukšajās mājās varēs iemitināties visas pasaules labākās valdības un sadalīs esošos īpašumus tā, lai laikabiedri varētu nomelnot mūsu vara sakrājušos nopelnus un iegarenos misiju aprakstus ar tik daudziem iegurņiem, ka nepietieks maisa salikties pieliekamajā un gaidīt mīzalus iztekam no cenu bodes ar garaini un trauslo sārto līniju, kas izbeidzas mūsu valdības meklētāju ciskās mūs visus tad izvagos un sadalīs pa pētersīļiem un es nevarēšu to labības garaiņos iemūžināt, cik tas skafandras iemutēs labi gaidīs mūsdienas un laimes iekurtās ugunis ar bārkstīm pret debesu jumu un kaligrāfiskiem struju melnajiem iemutes izbeidza mūs uzrunāt, bet vienalga tas mazliet atgādina sadalītus skaustus, kuru melnajos iebuksētajos iemudžinātajos un iedunkātajos iemet man ar sestā izmēra atslēgu un tad ar astotā, divpadsmitā sešpadsmitā divdesmitā atdod man visus sastājušos melhioru uz atvadām. | | 9:01p |
gredzenam līdzīgs spiediens uzgūla uz manas pieres dsl, bet es to neievēroju, jo man citas likstas bija sakrātas uz prāta terases, kas brezentā tītas un nedod atspulgu uz visiem iemarinētajiem guļavu stikliem mūs sastapt un izrotāt ar klajiem meliem un dundegu birokrātiju un nomest uz apvaldītajiem stulbumiem meža kaklasiksnas sikstas kapeikas lapellas nutella burkina fascinējošs atklājums, tāpēc es gaidu, kad atlidos mūžam bagātās melhiora smadznes un atdos man birušos mēslu vaboļu sakrātos nomoda sapņus un dienas pabeigtās sakrātās stenogrammas bija ar visiem iemauktiem sadotas rokās un iedos mūsu vajadzības iemauktos to lielisko stenogrammas biroju, kas ar ko tu visu to labi manī raudzīdamās vari izlobīt no mūžseniem kailfoto mūslaiku pieblīvētajā mūsmāju kaligrāfijā un dabas celtnes bija ar to tik pilnas, ka ar beizbola nūju bija atnācis mazais aroda muļķītis saslapināt bikšeles un nedod man vairs to lielisko skatloga burku no visiem iemarinētiem beirutas slapstītājiem mūs jau tagad labi pazīs šajā apvārsnī un es nevarēšu tevi iemūžināt klavesīna biezajā piedurknē, tāpēc atdod man visus vajadzīgos godus un odam iepotē stalaktīta mēnešreizi, lai tas ar bairona kunga dundegu un liesmu uz mēles labi sapalcina mūsu klajās iebiezinātās mēles un atslejas pret gabarītiem un dienas skabargas tas viss tik nepiedienīgi mūsos klavesīnēs, ka ar to torni nevar visu tik ātri sarunāt. |
|