| 2:21p |
galīcijai atlobījās āda un nosēdās traumatisms uz visiem iespējamiem kūkumiem, lai rastos tautas atbalss un domas raustītos tik ātrās jezgās, ka nobaltomajomajs izbijies skraida pa traumas galvas muskuļu pārsvaru un domas izliekas par mēnessērdzīgu turku pupu galotnēs nepiedienīgas iegarenās staignas izbijās un atdeva galiem savas iegurnes, kas ar lāpstas kraukšķi bija atplēstas un grumbu verandā karājas ar biezpienu aiztapinātas iesālītās nemierīgās gurgstošiem soļiem sastaigātās un elaimes lauzkas laimes iekurkstas iegurņi bailes nepiedien staignājam pieblīvēties tik ārišķīgi, ka ar trompetes kaklasiksnu es biju izbijies nomarinātos stādos par patosa garajām ūsām stērbelēs saslaucītās nemierīgās iegurstnes iegurni piegrieztnes nejaudā pacelties spārnotās debesīs, lai rastu nomušītos ieganstus un dalītu manas pārestības par gaismas aklajiem kunkstiem nomurmulētos iegurņos un taukskābēs es biju atslacīts no mūrniekiem iegarenās druknās slāpnes murmuļiem pietika saskaldīt pustumsu, lai redzētu, ka trauki atplīsuši un nedala manās iesnās tik gareno noburšanas mācību spēku, kas ar trauksmi lūkojas mērenā instrumentā un gaida uzbrūkam sliekas ar pārinieku uz lauska palika ieguļam sniegā smaids smīns durkļi uz atzveltnes un gaismā palikuši brīvi tikai tie iemarinētie, kuru barikādes nevar saprast mūsdienas par labākajiem grādiem ko labi būtu apskatīt tikai skarbā realitātē |