ikea_literators' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, July 5th, 2007
Time |
Event |
12:06a |
ienāca Turaids koksnes lakstīgalā un nevarēja noturēties, jo tas bija iestājies. Turaid, kā tev šķiet, vai karātavas ir izturīgas? kā lai es zinu, ko manā prātā domāt pa tiem laikiem, kad no manis nevar atkratīties. es biju jau reiz iesprostots šajā silē un tad es izrāvos. dodman labu iemeslu, lai es to varu darīt manā ieganstā. dodu tev dažas tiešām resnas zarnas, ko no manis atdarināt urīnā. bet domas kā skrejošas cielavas ielavās manās domās un es nevaru to nokoncentrēt. beidzot nenod man divas iekšas vienlaicīgi, jo to nebija daudz ko labi iemalkot un domas ir tik skarbas manās iemaņās, ka es to nevaru vien noraudzīties un laiski skaldīt manas skaļās iemaņas un tas dod man bikšu gumijas pilnas ar krepapīru un citām iemantojamām liesmām, kas bija nodarītas mierpilsonības nodomos. es biju jau tik daudzas reizes manās iekšās sastapies, ka no dusmām mani nevar vairs atkalpot nost no bikšu priekšas bikšupriekšas. kā tad, es tad ieskrējos un nevaru vien apturēt tās skaļās nāves briesmīgos ieganstus, bet tik daudz es tev varu pateikt, lai tas nebūtu divas reizes jāatkārto. | 12:10a |
beidz čurāt uz maniem kapotiem, es tiem daudz vēl priekšā likšu un tu liksi man šķīvi ar galvu, es skriešu atvērtā kreklā un tajā kreklā man šaus lodes ar zobiem pa priekšu un divām acīm. es dodos tik dziļi kakla skriemelī, lai būtu mūžīgais pilsonis un lai nekad nejustu depresiju, kas bija no maniem zirgiem padarījusi mani tik skaidru un svaigu, ka es sekoju tavās rokās un nevarēju vien izturēt to ceļojumu, kas bija kurš bija kur bija, tas neizturēja, jo manas iekšas ir tagad tik dziļi manā iedomāšanā, ka man jau 21 gads iestājas un es nevaru to visu atrisināt pietiekami dziļā sapratnē, lai no manis neko vairs neviens negribētu, bet līdzko ar to nepietiek, tā es izleju skaļo brālēna brāli un dodu tam tik daudzas liesmas manā iekšā, ka tas nenodod manas gājēja skrejlapas tik ļoti steidzami, lai es to atminētu un nekad neatkārtotu, jo tas bija no dienvidiem izkāpis un tad iekāpis nezināmā virzienā un turaidas roze to man nepiedeva uz divām sekundēm. | 12:13a |
tad dīkdienība iestājas un es atstāju vaļā no saviem sekotājiem, kā jūs atstājat vaļā no saviem. tad es dodos tik dziļi zaļās lapās, ka tas nevar manas iegansta pērles nebūs tik dziļas, lai no manis nevarētu atdzimt un tik dziļi saskarties, ka no pastiprinātāja visas dziļās gumijas izdalīties nevarēs un dosies tik ilgi manā iekšā, ka to labierīcības nebūs manā priekšā un domas manas iekšas ir tik labi sakārtojusi no maniem ieganstiem, ka tas bija pastarās tiesas nemūžībā un tu labāk es skatos tu klausies un es piegriežos pie sāniem kā īzi nav tas bija visu nakti skaisto piekritis pie kājām un dusmas ar cigareti dedzina man visus patukšos patukšos naudas baritonus un to nebija daudz laika piesaistītas un tagad to nevar vien labi sakārtot un nomierināt un tas manā iekšējā pasaulē labi izgudrotas naudas mātītes un esdodos tik dziļi mežā, lai tas visiem budistiem nebūtu tik skaļos liesmu baritonos nomierinātas un tagad es varu tavas shēmas un sistēmas labi izpētītas un nodomātas, lai tas bija visu labo cilvēku prātos. |
|