who cares

2. Septembris 2006

17:59

es jau domāju, ka nemaz nevienam nestāstīšu, kas notika pēc trim pudelēm sarkanvīna un 2x0,5 brūnās dziras, bet galu galā šorīt pamodāmies, un pat līdz mājām tikām.

(pa vidu tam visam stopēšana un fūres, kuras 'ja beru toļka odnu' ;satiksimies rīt; tas trakais dzīvoklis ar nebeidzamo kvadratūru un ballīti, kurā laikam dzīvo visi, kuriem nav kur iet; vīns alus kausā; andrejostas 'es vispār šito nesaprotu';tramvajsliedes un 'vellos, ej taču lēnāk'; parciņš un meitene,  kurai ir blats alkohõla veikalā un 'you got the love' nebeidzamās taktis; 'tam vispār nav jēgas';valsis starp cuba un casablanka, un kur tad lai mes tagad meitamies; dejas un ejas un dejām pil griesti; 'glāb mani, zelta gabaliņ!';šamapanietis un ķiršu zveja; tu ko; greiza kustība uz deju plača un sāpīgs dūriens ķermenī,kam komplektā melns gar acīm un draudzenes iepļaukāšana; mūždien savādie kalpotājtramaji, un oskars, ar kuru 'principā negribas runāt'; statoil junkfood kaudze un kõla pirms miega; mc'donald brokastis un izstieptais īkšķis.
tomēr vislabāk atceros sarunu ar vienu no šoferim:
-varētu jau apdzīt..
-mm..
-bet es savā darbā esmu pietiekami redzējis tos, kuri neveiksmīgi apdzen.
-kur tad jūs strādājat?
-ogrē. kapos.)

čau.

18:41

-ja tu man rītdien nepiezvanīsi, es ar tevi netikšos veselu gadu.
-tu man te nedraudi, tas ir ultimāts!
-es nedraudu, es citēju faktus.

23:00

nafig jo dziļāks vakars jo dīvaināka sajūta



es bildes šķirstu un skatos
es viņām dzīvi klāt piedomāju
suns lec pār sētu un skrien diet

gribas smēķēt

upd.
man no šīs vasaras ir palikuši tikai tādi atmiņu izsmēķi.
Powered by Sviesta Ciba