11:12
par vakardienu es neko nesacīšu, tikai teikšu, ka tā bija sāpīgākā un skaistākā diena vienuviet.
par Tevi, draudziņ, par Tevi.
un man jau no paša rīta cēliena, no paša sākuma skanēja prātā tas dzejolis, no vācieša vai ziedoņa kunga, kurš tad vairs atceras; bet es viņu šeit, savās vidusskolas kladēs meklēju un pazaudējos.
bet nekas.
Mēs paši būsim tas cits dzejolis.
11:16
- un vakar, pēc tiem vārdiem, es izskrēju cauri naktij kā meitene-pūciņa, tik viegliņa sajutos;
tie draugi, kuriem jau vīna senums, ar tiem var tā sagaidīt rītu un nekas jau nemaz nav jāsaka, kaķus vienalga nevar noķert un putni tā īsti sāk dziedāt tikai ap rasas laiku.
un naktīs, naktīs staigāt pa bērnības pilsētu ir tā pavisam jauki, kad ielas ir pilnīgi tukšas, un nav svarīgi, vai tu ej pa mazāko ietvi vai lielāko centrālo ielu, tikai pirmā rīta sētniece atmet 'labrīt' un vinjai jau nospļauties, cik tev bija savāda diena.
un tad no rīta tu saproti, kā gribas nokļūt tikai vienuviet.
12:13 - Krūts Krutiņa
šīs nedēļas laikā konstatēju, ka tad, ja es kāda puiša klātbūtnē pasaku 'pupi', tad viņi parasti vai nu aizrijas, vai sāk mežonīgi smieties, vai dažādas savādas reakcijas veikt.
es, redzies, esot pārāk prātīga.
12:59
man der viena no piecām piemērītajām māsas grūtniečdrēbēm, kaut gan mūsu starpība šobrīd ir 82 un 56 kā gā.
ar tādu blūzi pat gribas iet dancāt!