who cares

01:01 - go ahead. own me.

man nudien ir bail iet gulēt manā vecajā bērnības istabā.
bail kā baidās no briesmoņa zem gūltas.
tur jau ir tikai spilvens, ap ko apķerties rinķī apkārt.
rõzā apakšveļas pašprieks un my heart is so broken.
saldējuma beigas un iztrūkums marlboro krātuvē.
man joprojām patīk adījumi, īpaši džemperi ar lielām kapucēm vai staipīgiem augstkakliem. toties jo vairak man patīk, jo mazāk man to ir.
zini, tas suns Pluto uz zaļām apakšbiksēm ir.
likās, ka bez kafijas nevar, likās, pirms pamēģināju no rītiem ilgāk neatlaist blakus esošo ķermeni. tagad pietiek ar tēju.
reizēm ieklīstu kāda portāla dziļumos, pētot gõtiņu vai dūdiņu profilus. tas no noskaņojuma atkarīgs.
tā dziesma izēdīs mani no iekšas.
gaidīju, kad nodzēsīs gaismu, izrādās, visi jau guļ. klusi, bez nodevīgas krākšanas.
man patīk iekārot un iekarot (bez kara). katru dienu uzmanību.
logs vaļā visu dienu, vienalga kā taškentā, un harija potera spēle nestrādā.
man nudien ir bail iet gulēt manā šīsmājas istabā.

01:22

un citreiz es saskatos tās dūdiņas un domāju ,no kā viņām tik gluda āda. nu tāda, ka varētu tapetes virsū līmēt, ja vien nepaspruktu kāds gaisa burbulis apakšā, sanāktu debešķīga siena.
nevaru iemigt.tāpēc runāju.
es esmu dūdiņa vai dūjiņa?
jā. un tas draugs, kuram šķita, ka viņš mani mīl, vienmēr man zvanīja un teica- čau, mazais. tad izstāstīja, kā neiet ar meitenēm un arlabunakti.
man patika, ka mani tā sauc.
man vispār tīk sievietes dēvētas vīriešu dzimtes vārdos. uzreiz ir tā vo.
93 draugi. kuri no viņiem zin, kurā mēnesī ir manas māsas vēders?
patiesībā, es pati nezinu. es lielākoties visu zinu ļoti precīzi vai aptuveni.
bail apgalvot, ja nezinu nudien.

kreisais ķermeņa stūris reizēm ieduras kā nagla pakaļā.

01:44

ejot uz balkõna dūmoties, saskrējos ar kailu māsu koridõrī.
viņa nudien ir par diviem.

13:35

pavasara debesis, ziemas pēdas, vasarkarsti radiatõri.