who cares

18:15

tikko pārcēlājos no rīgas uz valmieru.
jebnu no mīnuss 22 un 30.

kājas nosalušas, dzeru karstu buljõnu.
šodien esmu atvērta brūce.

• piekabini

18:34

piens ar melleņu ķīsēli, nedabūn aukstumu laukā no sirds dzīlēm, es neaizmirstu tās meitenes acis no aizpagājušās nakts sapņa, tu nesaprati.

19:43 - nerunājot var tikai spītēties, nevis strīdēties.

nepāriet drebuļi. nepāriet.ir baiļuauksti.
istabā ir silts.
suns nemierīgs, suns grib ārā. vēlāk, spalvainais, vēlāk.
sarunas par to vai pietiks malkas, domas par 'this is what you get',nav'a piparmētru tējas un klusuma, "uzmini, cik maksā".
šodien es raudāju spilvenā, autõbusā un aukstumā, pie radiatõriem un ledū.labi, ka lielākoties to pat nevar pamanīt. es nezinu, vai tas ir ms jūtīgums.
dienas nudien ir garas, bet naktis ir vēl garākas..
neatceros, kad pēdējoreiz kāds man patiesi jautāja 'kā tu jūties'.
nevajag arī, jo manas atbildes nekad netiek līdz galam.

what can I do.

• piekabini

21:19

šodien laikam asaras izraudātas.
tētis tikko nomira.

21:50

es pēkšņi jūtos lieka.
sēžu augšstāvā un klusēju. lejā rīkojas, lejā raud, lejā kliedz, lejā klusē.
mani vajag saspiest cieši cieši.
es negribu domāt, kas tagad būs.
man tagad vajag sevi aizņemt ar kaut ko nebūt.

23:17 - mīļoju, nevis mīlu- viņi teica.

reiz sensenos..viņi iepazinās un iemīlējās. tā kā abiem nebija iztikas līdzekļu, tad viņi gāja uz pili lūgt darbu. viņus pieņēma- meitenei iedeva veļasmazgātājas darbu, bet puisi norīkoja par naktssargu.
no rītiem meitene gāja uz darbu un atgriezās tikai tad, ka pusis jau bija aizgājis.
puisis atnākot mājās atrada tikai viņas saklāto gultu un ieritinājās tās siltumā.

un tā viņi nekad vairs nesatikās.

• piekabini