who cares

11. Decembris 2005

15:53

ja neņem vērā to, ka pārvietojos uz vienas kājas, iedzinu šķēres pirkstā un brīžam aizmirstu paēst, tad nedēļa tāda jauka.

man tūdaļ būs 19, būšu krustmāte, jo man ir māsa, kas stāvoklī, man ir Viņš, dzīvoklis rīgas centrā, kucisms,plāns par septembri, mani neaizmirst,trūkst trīs kg, man ir bezdarbs, pāris pilnīgi trakas manas dāmas, nerimstoša iekāre un mango tabaka somā. ģeniāli.


es gribu mandarīnus.
(un turpmāk naktīs es smēķēšu tikai tās, ko Tu pagatavosi)

16:58

es iemācīšos, ka es saku.

un man gribas mandarīnus un manu vaniļas losjonu. tūdaļ!

18:30

dzeru kafiju un gaidu.jāsapucējas.

iesim.

22:01

daudz piparmētru tējas un sarunu ar dāmu tikko no francijas.

nu ja.

22:09

un man joprojām sāp kāja un galva nu arī piebiedrojās kopš brīža, kad iekāpu tramvajā, un tā nu es slīdu pa valmieras ielu ledu kā pīle un redz kā.

bet te, mājās, ir tāda dīvaina sajūta.
it kā mājas, bet vairāk nu jau kā ciemos.

ir sajūta, ka viss manējais ir citur.

22:50

piecreiz pārlasu īsziņu.

nu pat vairs nevienu burtu nevaru uzrakstīt.

y.
Powered by Sviesta Ciba