11:00
šorīt ārā līst lietus.
vakar pirms miega padzēros pienu, gulēju tīri labi, pat neskatoties uz krāsainajām bildītēm visas nakts garumā, kurām jau vairs nepiegriežu vērību. es gan tās no rīta vienmēr aizmirstu, bet reizēm gadās, ka viss ķermenis atceras. tad ir savādi rīti.
bet šorīt ārā līst lietus, pa nakti ir atčāpojis Velvet Goldmine soundtrack, tētis kurina māju, mamma taisa ēst un es iešu gatavot savas brokastis.
skaists rudens.
12:10
starp citu, manas cienījamās kuces (tās, uz kurām tas attiecas,arī zinās), vakar ar Krishu pastaigā pa Mēli iekš Daugavmalas atradām uzrakstu -trakās kuces. tas tika iemūžināts visādos veidos un būs redzams pēc filmiņas izmantošanas pilnībā un peldēm ķīmiskajos spaiņos un citām apstrādēm.
ljūk.
15:45
sākumā bija doma par jaunu šalli un dzijas iegādi.
pēc tam izrādijās, ka nekur, pat valmierā, vairs nevar dabūt tās foršās dzijas, un galu galā es iegādājos savu ziemas smaržu (no tās man vēderā kņudina) un cietripas(būs dāvana angie un jaunas skaņas mūzikas kastei), un tad es pasēdēju parkā uz akmens, jo visi soliņi bija salijuši,paklausījos radiohead un skatījos apkārt un brīnījos un brīnījos, cik šis rudens skaists.
un mājupceļā iegāju kūku veikalā, bet tur nesmaržoja tik labi, kā citreiz, tāpēc tagad graužu saulespuķu sēkliņas.
16:05
es nekad neatbildu uz svešiem nummuriem telefonā
tātad svešie man nevar piezvanīt
20:32
nedzirdiet nogurušos ar savu kafiju- no tās nogurums nepazūd.
21:45 - i wiš.
tagad ritmiski izvāciet karotes no manas medus burkas. jā, vellos, cik greizsirdīgi es aizcērtu savu plauktu un tinaties.
es pati valkāšu savas rõzā zeķes un vedīšu dubļos savu suni. tā nu būtu mana daļa, kādi taureņi man tīk vislabāk.
novāciet tos izžautos palagus no striķiem, citādi tajos saskries tie, kas bēgs un neaizbēgs.
sakarinu kaķus aizskaros, lai skrāpējas un noskrāpējas.
es dzirdu, ka tajā rindā viņa saka, ka tas viss notiek bez pieskārieniem. es dzirdu, ka man kārojas sniega.
divpadsmit ar pusi un pilnmēness,un man joprojām patīk pazaudēt atslēgu pašai sava istabā.
es aizcērtos un atgriežos kā konservu burka, ar tādām asām skārda malām. nepatīk, neosties apkārt.
te nemaz nav paskastītes, ko apzagt. te nav akmeņi, ar ko mētāties.
es pati esmu kastaņete. es pati klabēšu.