00:24
iespējams, ka es tūdaļ iemērkšu pirkstu galus lēcu šķīdumā un iešu gulēt.
Pļavā vējš dzenāja domas un suns kaķi.
diennakts bija tik laba. nu tik labi nāk miegs.
10:56
pamodos, jo gandrīz uzsprāga veļas mašīna.
skaists rīts.
man šodien jālasa āboļi no vienīgās pagalma ābeles.
14:42 - āboļu ābelē Ieva ar ābolu
vienīgā pagalma ābele spēj manī izraisīt tik lieliskas sajūtas.
rāops un kāpu līdz otrā stāva logu augstumiem, vaigos vēja sārtums, uz rokas spainis un sniedzos pēc āboļiem.
tētis saka- kāp droši, ja jau mani tas zars izturēja, tad jau tu..(un nosmaida)
pašā galotnē pilns ar sārtajiem, bet netiek klāt.
gribas augstāk un augstāk, kā tad, kad biju maziņa, bez trepēm un citiem palīglīdzekļiem tiku līdz pašai augšai un tad tur sēdēju un lūkojos apkārt.
man patīk lasīt āboļus tieši no zara.
degunā tā smarža un uz ādas ābeļzaru krikumi.
un tagad mamma taisa pusdienas un man ir tāda debešķīga bērnības sajūta.
tik labi.
20:13
ar izpūrušiem matiem un skropstu tušu gāju pastaigāties pa valmieru. negadās vairs bieži.
vispār jauki. mežonīgs rudens ārā, vaniļas cigāriņi un kabatas mūzika.
bija dialogs ar personām nezināmām no mašīnas-
-eu, meitene, atvaino!
-jā?
-kur te ir patērētāju biedrība?
-nū..vispār tas ir tas lielais veikals.
-ā..veikals, ja.. a viņiem ir tas logo ar zilonīti, ja?
-nu, jā..
-bet vai tu lūdzu nezini, kur to zilonīti var satikt?
-hi..nē.
-pag, tev ir jāsteidzas?
-nu, vispār jā.
-ā..nu žēl. ja tev nebūtu jāsteidzas, mēs vēl gribētu ar tevi parunāt.
jā. es saku,jauki.
un vēl netīši satiku Kikū.
un vispār.
22:49
tikko pateicu tētim, ka mans fotoaparāts ir beigts.
pēc pusgada.
nu labi.
es pateicu, ka viņu saplēsa suns.bet Frenkijs neiebilst uzņemties vainu nemaz.
par to es viņu tagad vedīšu pastaigā garā.
bet tētis turpina lasīt avīzi.