11:25 - pēdējie teikumi.
tātad.
vakar atkal noskatījos 'Mākslīgo inteleku'.
ļoti. ļoti. filma.
un pēc tam izstaigājos ar suni un uz ielām nebija neviena cilvēka.
un tad es lasīju visu, ko esmu iepriekšējos gados sarakstījusi savā kladē.
un tad es aizmigu un murgoju.
un tad es piecēlos un paēdu brokastis.
un tagad man ir jākrāmē mantas.
koferī vai kastē.
11:59
kramējam mantas ar mammu un es saku, smejies vai raudi.
nu kā var šitik smieklīgi uzskati būt.
viņa, redz, nu nekādi nevar saprast, kā ar būt vienalga, ko padomās kāds, ko es redzu pirmo un pēdējo reizi. nē, tā nevarot nu gan. un tas nekas, ka sega tiek likta, loģiski, ka iekš konverta, bet redz, esot jāliek tā smukākā, bet es spītīgi klusējot ņemu savu mīļāko segu un visj. un ar kādām acīm man bija uz viņu jāspaskatās, lai viņa nesāktu man saiņot līdz šķīvjus. teicu, ka pirkšu jaunus un visj.(tekstu- un no kā tad tu ēdīsi, atnāksi nogurusi mājas, un kā tad tu ēdīsi..-es jau vispār laižu gar ausīm)
labi, izdarībās ar spilvenu es viņai piekritu, citādi man pusstundu nāktos stāstīt, kāpēc man ir vienalga, vai viņa tur liek kaut ko apkārt vai ne.
viņa nudien ir smieklīga.
tā mēs te dzīvojam.
12:11
un tagad es atcerējos vēl vienu smieklīgu atgadījumu ar mammu.
stāvu vienu rītu vannas istabā un taisu matus.
viņa pienāk un prasa:
-kas tas ir tajā tūbiņā? (norādot uz Fruktis Mango matu līdekli zaļajā traukā)
-matu līdzeklis. (saku)
-ā. tad jau tas nav sejas krēms, vai ne.. (ar tādu vienaldzīgu izteiksmīti)
-nē! (sāku jau smieties)
-tā jau es domāju.. (domīgi paberzē vaigu un dzīvo tālāk)
es saku. un stāsti par mammu un jaunajām tehnoloģijām vispār.. ja.