who cares

30. Septembris 2005

11:41

brokastīm puskukulis saldskābmaizes un milzīgs siera gabals, un, protams, melna kafija.
vakar līdz diviem naktī lasīju 'zoo stacijas bērnus'. tos var lasīt atkal un atkal.
tikai nez. šķiet, ka tagad savādāk skatos uz visu tajā notiekošo.
reizi gadā vajag izlasīt to grāmatu. var pasekot līdz pats sev.


pilna mute ar maizītēm, un naktī atkal miega krāsfilmiņa bij sasodīti stulba.


kašķīgs rīts. manī šorīt dzīvo kaktuss.

12:24

vecās dziesmas spēj sajūsmināt līdz kņudēšanai

14:19

pavēru aizskaru viņi tur zāģē bērzam zarus nost

nogurums no neskaidrības un nedrošības sajūtas

16:11

aptaujas rādot, ka somi esot otri laimīgākie cilvēki pēc dāņiem, un es mācos viņu valodu.
forši.

16:55

gludeklis silst
centrifūga darbojas
veļas aukla noslogota
trauki žūst
spogulis spožs
zābaki tīri
suns guļ


es neesmu slinķe.

22:46

ciemos pie Zanes. uz brīdi pat Kikū arī bija.
man patīk satikt nesatiktos.

un man paliek bail vakaros vēlos iet vienai pa tumšām ielām.
agrāk nebija.
bet tagad ir bail. pašai par sevi.
tāpēc iedomājos ka cigarete ir mans karstais ierocis un smēķēju, līdz tieku kādā drošā vietā.
tāpēc veselības labad vajadzētu iet vienai/tumsā retāk.

23:27

tēja ar siermaizēm sagaida nakti un man šķiet, ka dubļi no zolēm nokrīt tieši tad, kad atkal ir jādodas.
bet tie, kas sakrāti ceļā pie Tevis, nemaz netaisās žūt.


un ja no manām lāpstiņām kādreiz izaugs spārni ,tad es būšu mūsu abu celtspēja.
Powered by Sviesta Ciba