who cares

23. Septembris 2005

18:15 - a bet.

valmierā ir sastrēgums no autoostas līdz pat lielajai aptiekai. ja kāds zin, kā ir valmierā, tad arī zin, kāds ir sastrēgums.
bet mani tas neinteresē, jo es eju kājām.
septiņos jāmodina tētis, un mani neinteresē kas notiek tur, virtuvē, jo neinteresē.
un šorīt uz viena krustojuma redzēju sluš sluš un to sievišķi,kas lamājas. man jau liekas, ka vienam krustojumam tas ir par daudz. un tas sluš sluš pavisam dīvaini smaida un vispār.
un angļu mēles lekcijas nogarlaikoja līdz sliktām galvas sāpēm (kuras vēl nav beigušās).
un Tu mani dikti lutini. ļoti ļotāk.
man šoreiz negribas mājās. varētu tagad paņemt vēl neizpakoto interpegro papes maisiņu un doties citur.
mana labākā ķermeņa daļa ir sabojāta. nabaga vēders.un dumjā alerģija.
un mans telefons dzīvo cauri laikiem un šorīt pat bija 2007 gads.
un man veselu dienu nenāca īsziņas. pat atskaites ne. ņemot vērā, ka es dievinu īsziņas, tas bija sāpīgs jautājums.
toties šodien man atnāca visas, kas bija pazudušas.
un rīt ir tas salidojums. un es pat nepaņēmu līdz nekādas drēbju kārtas tādas.
negribas i nemaz.


vakarā iešu uz Pļavu.

19:34

nemāku pārkopēt daudz uzreiz.
būtu jāiezīmē viss teksts, bet dikti gara procesija.

un tam veļas mīkstinātājam ir pavisam dīvaina smarža.
tagad manas drēbes smaržos dīvaini.
tāpēc man patīk skalot drēbes ar šampūnu.
jo tad smaržo labi.

20:07

pa šo logu skatoties var redzēt kā tumsā brauc mašīnas, kas gan notiek visnotaļ reti, jo mana Jaunā iela atrodas pilsētas malā un mašīnu te ne pārāk.
tagad nodarbojos ar vēsturi, ar paš~vēsturi, un nesaprotu, kāpēc vienumēr manī izraisās tik ķīmiska reakcija tā darot.
galvas sāpe nebeidzas.

un.

20:50

rudeņos cilvēkiem ir jāuzmanās. rudeņos krīt lapas.

bet pa lielām, lielām, dzeltenām, čaukstošām rudens lapām.
ar Tevi, sasodīts.
šoruden. gribu iet.
Powered by Sviesta Ciba