11:46
šorīt pamodos galīgi pūcīga. nudien, tā nu ir īpašība manī, ko es pati nevaru ciest.
tad pilnīgi izspūrušiem matiem un vecās kedās gāju uz veikalu pēc svaigas maizes un vaniļas kapučīno.
nu jau par 70% labāka Iiw sēž un pat mazuliet smaida, stūķējot vaigos sesto siermaizi.
12:11 - ar krieso kāju sākas rīts, bet vai tad kājas vainīgas, ka prāts ir gājis šķērsām?
šodien garšošu pēc vaniļas kapučīno, slinkuma un izlaidības, naudas triekšanas un neapdomības, pārēšanās un nekas nav jancīgāks par pārliecību mūsu pierēs.
17:50 - nudien.vienmēr vieglāk ir pateikt-es nezinu.
tas bija debešķīgs krēms brulē ar vaniļas un šokolādes-ievārījuma mērci un grauzdētām mandeļu šķēlītēm karamelē.
karsti.
nācu mājās, un divi vīrieši man jautāja, cik esot divpadsmit reiz astoņpadsmit.
kad teicu, ka nezinu gan(kaut gan bij slinkums izreiķināt), viņi teica, ka redz, viņi arī nezinot un tā viņi tur palika ar galīgi domīgām sejām.
nudien. galīgi dīvaini.
18:54 - first come flowers, then pain
vienīgā HC dziesma, kura man nudien patīk
21:11 - viskautkā es peldēju, lai nonāktu otrā krastā
visās malās pilns ar aizmirstām pagājušām dienām
nudien
bet man tīk mana 'iiw life history'
interesanti, taču
man ir vaniļas un irish creme kapučīno
es te kustos pie un pa klaviatūras taustiņiem
/es biju no filmas 'peldētājs'/
un secinu ka man ir Tagad un nudien ar lielu burtu
uz skapja stāv sintazators ar noputējuši pārvalku