00:36
par viņu gribas rakstīt Sylfaen fonta burtiem.
viņš ir zaptsmaize (un šāda vārda pareizajā latviešu valodā nemaz nav)
viņš dzer tēju ar pienu un daudz cukura, viņam ir ļoti siltas rokas un elpa, kas kutina.
viņš un viņa rokas arī kutina, bet tas neriebjas, jo vispār man riebjas, ja mani kutina, bet tad, kad kutina viņš, es smejos. tā, kā smejas kutināts.
kad kutina viņu, viņš smejas patiesi, kā bērns. kā bērns viņš arī guļ. man tīk tad viņu vērot.
viņam ir ļoti savādi skaistas acis tādā pirms lietus pelēkzilu debesu krāsā.
sākumā viņš mani vēro, pēta rokas, un vēro un tad vēro, līdz piezogas man caur acīm, pavisam izurbjas cauri.
man šķiet, ka viņš nebaidās no mana klusuma.
viņš nesmēķē, bet skatās, kā to daru es.
viņš māk salikt starp vārdiem un burtiem iekavas, radot tiem jaunu jēgu.
naktī, kamēr tramvaja sliežu vīri dzen dzirksteles ar metinātāju, viņš gatavo vaniļas kapučīno, to, no paciņām, liekot klāt daudz cukura, un baro ar šokolādi un iekš diskdziņa spēlē Tori Amos. un tagad man viņš asociējas ar Tori Amos ‘enjoy the silence’ un ‘new age’.
viņš fotografē ar Zenītu, kamēr dzeram saldējuma kokteili vai sēžam ķīniešu namiņā.
viņš ieraksta diskos daudz, daudz filmu, un saka, ka man tagad būs visu laiku tas vien jādara, kā jāskatās filmas.
viņš saka labus vārdus, pie kādiem nav pierasts un viņš saka, ka mans lūpu kaktiņš ir nodevīgs, un viņš saka, ka esmu līdzīga Amēlijai.
es viņu (oriģinālā) pazīstu tikai nesen (vai tā var sacīt)
bet man liekas, ka šodien viss smaržo pēc viņa.
(un es smaržoju pēc visa)
00:49
ir pavisam savādi atbraukt mājās, kad suns ir noilgojies tik ļoti, ka neatkāpjas ne soli un luncina asti un ik pa brīdim piebaksta, it kā parbaudot, ka es tomēr esmu.
ir savādi atbraukt mājās, un uztaisīt savu kafiju, kad visu nedēļu tā ir dzerta citur.
ir lietas, ko gribētos mainīt, taču tās tomēr nemainās, un mani atkal sagaida tā pat kā suņa kustīgā aste.
bet savādāk jau nevar. ja mērcē nebūs neviena sīpola, tom nevarēs saukt par mērci(dzīvi).
un ja 31.jūlijā es nesaņemšu no LU sms, ka esmu tikusi (kaut kur) es.. es.. jā. ko gan tad es darīšu?
šonakt es atkal gulēšu savā gultā.
te ir mana kārtība un nekārtība.
te ir mana smarža.
mājas.
11:09 - bijusī (nedēļa)
grūti kaut ko uzrakstīt, kad bijis tik daudz.
*Babīte ir pilnīgi savāda vieta. es tur kādu laiku dzīvošu, kamēr mācīšos iekš rīdzes. Priežciemā. jā, ar to arī visas dīvainības sākas- tur visi ielu un vietu nosaukumi ir saistīti ar dabu utml., un no tā var traks palikt. tur ir Ziedu (kurā mītināšos arī es) ,Ķiršu , Cidonijas, Pumpuru (tur esot točka, varot dabūt par latu, bet tā esot laba, ļoti laba manta),Dārza, Rožu un Sila ielas. tādēļ es to saucu par botāniķu kvartālu. pilnīgie naturālisti.
mājai ir oranži logu rāmji un pavisam liels dārzs apkārt. un pa Ziedu ielu ejot, var tikt līdz staļļiem, kur ir pat zirgi. tur ir tā ļoti, ļoti mierīgi, tā, ka šķiet, ka varētu atstāt to mūziku skanam un visu mūžību sēdēt uz lielās gultas malas un lūkoties pa logu.
netālu, pāti šosejai ir Pinķi. galīgs ciemats, kur vienu vakaru aizgājām, meklējot veikalu. atradam laimētavu Fēnikss, un veikalu Dārzenis, kuram darba laiks bija uzrakstīts ar flomīti- līdz 21,30. tieši tā, ar visu komatu.
*viņas abas ir ļoti smieklīgas. mums kopā visām trim ir īsi, blondi mati. mašīnā viena viņa spēlē Bjorku,mēs visas trīs klusējam un tad ir tā ļoti, ļoti skaisti. taču tiesības vajadzētu man, jo viņas pļēguro, savukārt es ne. bilance iekš TB(starp citu, šajā nedeļā tur bijām vairak nekā vajadzīgs)- tajā pusē trīs piebeigti martini, manā pusē pusizdzerts russian swepes (starp citu, tas man ļoti, ļoti negaršo). viņas abas ir labas, un kad saka 'mīļjais jēzhu' ,viņas smejas, ļoti ļoti. un jauki smejas. kā jau esmu teikusi -viņas ir foršas.
*par šo tēmu negribas runāt ;) pavisam dumji izdarījām. iepriekšējā vakarā miegam netika dota iespēja ar mums paampelēties, un tad nu tādas (patiesībā, nekādas) arī aizgājām uz LU iesniegt tos dokumentus, kur nostāvējām trīs stundu garā rindā. ārprāc. un tas jau nekas, ka piemēram, vakar, tur vispār cilveku nebija. hi. un tagad vaktēju to mājas lapu, un uz manu prioritāro fakultāti pieteikušies apmēram 150 cilvēku (ja no tās lapas kaut ko vēl varētu pavisam saprast, tad jau būtu ļoti jauki). bet.. nu.. nu ja.
*taksobusi ir pilnīgs haoss
*iekš Duble Coffe pavisam jauka karstā karameļu šokolāde. pēc tā vēl pus dienu šķiet, ka pati esmu taisīta no šokolādes
*rīga ir laika melnais caurums. tur pazūd stundas, nē, stundas veselām dienām.
*rīgā ir daudz parku. un tas ir ļoti, ļoti jauki
12:50 - sasodīts
cik labi, ka esmu sieviešiemiesojums un ir liela māja, ko tīrīt.
tīrīšana un kārtošana ir lielisks sarūgtinājuma, dusmu un pārejo negāciju nogalināšanas veids.
līdz ar putekļiem sūcējā pazūd niknumiņš, tur miskastē izlido sāpes un zem Fairy putās noslīkst sliktais garastāvoklis.
un uz zemdatora esošā galda tagad saule spoguļojas. spīd.
būs labi.
patiesībā, man vienmēr gribas kaut ko darīt, kad esmu nikna vai dusmīga vai vienkārši kaut kas noiet greizi.
(uzliku subbuferi uz palodzes. bāc, cik sasodīti laba skaņa)