who cares

30. Jūnijs 2005

16:46

tikko atgriezusies mājās no lauku izklaidēm.
man dikti tīk reizēm aizbraukt uz mazpilsētu, ne par ko nedomāt, uzvilkt vecās kedas, aizmirst par kosmētiku, līdz pusnaktij centrā dzert zilo džinu-tosolu, pēcāk skatīties filmas un aizmigt, apsedzoties ar dvielīti, kamēr daž'š labs uz grīdas, daž'š krēslā saritinājies.
pussešos pamosties un sākt klāt gultas, klausīties kā pie auss būrī skraida žurka,kaut kur abi kaķi, mosties ap pusdienslaiku, aiziet uz kapiem, sagrābt lapas un zarus, padomāt par saviem vecākiem un notīrīt no viņu bildes uz pieminekļa smiltis, sarkanas dārza puķes.
ēst kokosa saldējumu ar māsu un smieties par lauku pasta darbiniecēm.

man dikti tīk reizēm aizbraukt..


un tikko uzzināju, ka fotoaparāta remonts izmaksās 90ls. paldies.
pērku jaunu.

21:31

sasodīts. tikko pamodos.
ko lai dara, ja tikko pamosties vakarā 21:31? ;)

23:25

protams, ka tagad man nenāk miegs, sasodīts.
tagad jāšēž un jādomā.

pa TV pat tajās retajās reizēs kad tam pievēršos, nekā nav.
dikti skaisti aiz loga zūd saule, jebšu, ir jau pazudusi, vien viegla atblāzma palikusi. šovakar tāda oranžizaļa. (nez, kā saule var būt zaļa?)

ledusskapi esmu pamatīgi iztukšojusi. rituāls atgriežoties mājās- paēst!
un Shteinī, kura smaržo pēc maza bērna, saka ka man esot slimība 'rīma'.
un Angie atkal zvanīja un runāja ilgi man ausī. viņa vienmēr tā zvana. skaļi un ilgi. un man patīk.
Ovy ir prom aiz robežām, ar viņu tiekamies augustā. mēs gan mēģināsim spītēt un uzspēt vēl uz jūlija beigām.
man ir ļoti laba māsa.

labi cilvēki.

(bet miegs vienalga nenāk)
Powered by Sviesta Ciba