Par diemžēl jau tipiskajiem rītiem..
Šorīt modinātājs mani izrāva no patīkama sapņa. Tas jau laikam arī būtu pret visiem dabas, fizikas un kādiem tik vēl ne likumiem, ja tieši patīkamos sapņus izdotos izspaņot līdz beigām. Bet varbūt vainīga ir mana zemapziņa, kam, iespējams, piemīt pārāk slikta iztēle. Lai nu kā, bet pietika man tik uz sekundes desmitdaļu pavērt acis, lai saprastu kurā virzienā jāstiepj roka, lai satvertu vanīgo (šajā gadījumā mob. tel., kas izpilda arī modinātāja funkcijas) un žigli uzspiestu snūzi, lai viss būtu cauri. Līdz ar pirmajiem (vairāk vai mazāk) gaismas stariem, galvā smagi, bet nepiekāpīgi sāka griezties zobratiņi un zemapziņa sāka veidot dienā paveicamo darbu sarakstu. Piedevām vēl tika izvilkts iepriekšējās dienas saraksts, lai varētu atķeksēties pie paveiktajiem darbiem un nepaspētos piekabināt jaunajai dienai. Vai tas jau ir nosaucams par vorkaholismu?