08:56 pm - zaļi par zaļu pasauli.Cik maz tev vajadzētu, lai izcilu mirkli pārvērstu mūžībā? un cik maz lai pazaudētu? cik tu sevis dotu, lai pazustu nakts tumsā un atdzimtu laternu oranžajās gaismās? Un man svarīgākais... cik lai paliktu?ja vien es varētu es sildītu mirkli līdz tas izkustu saldās medus lāsēs un notecētu man gar rokām. un tad kā apreibusi es ietu pilsētā tauriņus ķert un peļķē es redzētu jūru. Un grants tad būtu mani oļi. Ja mācētu pasauli caur rozā brillēm redzēt zaļu? Zaļu tevi, zaļu mani.. sirdspukstus zaļus un zaļu ritmu, ko tie sistu... Tad mēs attaptos strīdāmies par toņiem un nokrāsām, smietos un nokristu laimīgā reibonī, un tas būtu tikai vēl viens izcils mirklis, ko atcerēties, kad pārējam vairs nebūtu nozīmes. un varbūt es kādudien aizietu košās zeķēs uz pļavu. un tad pati par sevi pasmaidītu. par tevi es arī pasmaidītu, ja tu man ļautu. piesmaidītu pilnu krūzīti ar piparmētru tēju - tev iedotu un pamostos mēs kā no sapņa sniegā. mums nebūtu auksti. smagas, pūkainas pārslas mums kristu uz sejām. tev tās saliptu skropstās un es smietos kā bērns, ieraudzījusi tavās acīs pavasari. zaļu. |