09:27 pmerm. nu vispār jau tai sarunai bija drusku cita jēga domāta, ko es tev nepateicu. es negribēju izklausīties iedomīga vai kkada tāda... vienkārši man liekas, ka viņš visu laiku, kad mani pamana, pavisam dīvaini skatās uz mani. un būtībā tas arī liek juties dīvaini. jo es nesaprotu iemeslu un nesparotu, kā reaģēt. skatities atpakaļ, vai neskatīties. ja novēršos - stulbi, ja nenovēršos - arī stulbi. nezinu. varbūt man tikai tā liekas un es visu viņa skatīšanos uztveru dīvaini, vai varbūt tā tiešām ir.sākumā gribējās padalīties un pajautāt tavas domas, bet tad atkal pārdomaju, bet tagad atkal palika dīvaini. vienkārši iedomājos visas tās reizes, kad esmu pieķērusi viņu skatāmies... |