| Vēlēšanās |
[26. Maijs 2005|13:47] |
Es vēlos, lai pasaulē visi cilvēki laimīgi būtu,
Lai nebūtu asaru, sāpju un nopūtu grūtu.
Es vēlos,lai bērniem ir mājas un vecāki abi,
Lai no pirmās elpas tie pasaulē justos labi.
Es vēlos, lai visi, cits citam dāvātu smaidus,
Lai pasaulē šajā mēs nedzirdam vaidus.
Lai vectēvi būtu sprauni kā zirgi,
Un vecāmmātēm būtu soļi vingri.
Ja paklupis kāds, lai katrs roku tam sniegtu,
Un izalkušiem katrs maizi sniegtu.
Un sev tikai kādu mazu nieku es gribu,
Un cilvēki sauc to par mīlestību.
Lai blakus vienmēr ir cilvēks kāds,
Pie kura jau gadiem mana sirds un prāts.
Lai roku rokā šo dzīvi mēs vadām,
Un meitām laimīgu pasauli rādām.
18.04.2005 17.24 |
|
|
| Un . . . |
[26. Maijs 2005|15:46] |
Un Dievs radīja cilvēku.
No zemes pīšļiem Viņš radīja cilvēku.
Pēc sava tēla Viņš radīja,
Vīrieti un sievieti radīja.
Un iedvesa nāsīs dzīvības dvašu.
Un iedvesa cilvēkā Dieva dvašu.
Tā cilvēks tapa par dvēseli dzīvu,
Ne par dzīvu miesu, bet dvēseli dzīvu.
Bez Dieva dvašas tas vienīgi pīšļi,
Dieva dvaša to paceļ virs pīšļiem,
Dzīvības dvaša to pretī debesīm ceļ.
Dieva dvaša cilvēkā Dieva Templi ceļ.
Dieva dvaša mūs visus kopā saista,
Tā kā ūdens lāses jūra saista.
Katra ūdens lāse jūrā īpaša ir.
Bet tā izžūst, ja no jūras to šķir.
Katra dvēsele Dievam īpaša ir,
Bet tā ātri mirst, ja no Dieva to šķir
17.05.2005 20.00 |
|
|