| Katru dienu |
[24. Maijs 2005|16:54] |
Katru dienu es ceļu māju.
No katra vārda, ko saka man Dievs.
Katru dienu. Stāvu pēc stāva.
No katra vārda, ko māca man Dievs.
No maza vārdiņa. No sīkas skaņas.
Mierā un priekā, nama sienas es ceļu.
Gavilēs, slavējot uzceļu mūri.
Bezdievi, grēciniek, ko stāvi un lūri?
Savu Dieva templi sirdī es ceļu.
Mālus jaucu un akmeņus veļu.
Kaimiņi brīnās un cilvēki smejas,
Viņiem par prieku, būvē ielieku dzejas.
Atnāk viens grēciņš, jociņš - spociņš,
Jokojas spokojas, gar durvīm taustās.
Ķiķinot smejas. Izmēda dzejas.
Izķēmo vārdus, nomaina sejas.
Posta un ārda.
Snaikstās pēc Vārda.
Skaties un brīnies, jau celtne šķobās,
Sienas sabrūk un pamati ļogās.
Saucu uz Dievu: "Kungs ved manu lietu.
Mosties un celies! Dod man Vārdu!"
...Novācu drazas, satīru vietu,
Lai Dieva ceļu tālāk es ietu.
Atkal un atkal es ceļu māju,
No katra Vārda, ko saka man Dievs.
Katru dienu - stāvu pēc stāva...
Un katru dienu palīdz man Dievs.
(23.10.2004. 19.46) |
|
|