| Mūsdienīgi? |
[22. Maijs 2005|16:12] |
Pats esmu Kungs es un likteņa lēmējs.
Pats sevi slavēju. Pats esmu ņēmējs.
Nevaru gaidīt Dieva balvu,
Laikmetā šajā visi strādā ar galvu.
Septītā diena – tā man par godu,
Tad savam ķermenim atpūtu dodu.
Izbraucu piknikā. Iedzeru šņabi.
Svētdienā vienmēr jūtos es labi.
Tēvu un mati, lai turu godā?
Tos, kas ir vainīgi šajā postā?
Nedod tie naudu. Uz mani rājas.
Labi ka tagad man citas mājas.
Tev nebūs nokaut. To saprast man grūti,
Kāpēc Dievs man tādas blēņas sūti?
Miermīlīgs esmu. Man asinis netīk.
Nokaut, tas nu gan darbiņš pretīgs.
Laulība, tas nav priekš manis nudien,
Vai lai es mīlu vienu sievieti vien.
Atteikt, ja šī pati gultā lien?
Tā taču vecim nepiedien!
Zagt nav labi? Tās blēņas nu gan,
Zagt ir labi, tas padodas man.
Zagt ir labi, ja darbu šo prot,
Tas šajos laikos var labumu dot.
Nevajag melot? Nu kas par niekiem?
Kā tad lai nododos saviem priekiem.
Visi melo. Tāds dzīves likums.
Dzīvi sarežģīt var man tikums.
Nebūs iekārot? Nu ko tu joko?
Tad jau mums atpakaļ jāiet kokos!
Iekāre šodienas kungs un ķēniņš,
Neesmu taču vairs nekāds bērniņš.
(27.10.2004 8.40) |
|
|