| Par mīlestību |
[19. Maijs 2005|11:36] |
Pasaule rāda mums ekrānu spožu,
Skūpstus un glāstus. Seksu drošu.
Un saka tā ir mīlestība.
Pasaule liek mums izvērtēt otru,
Iestudēt pozas. Izvērtēt risku.
Un sauc to par mīlestību.
Pasaule dzen mūs pēc viltus baudas,
Domāt vai bērniem pietiks naudas.
Un stāsta, ka tā mīlestība.
Pasaule māca mums – savu dzīvi vadi.
Pats esi kungs, palīdzēs radi.
Un iegalvo – tā mīlestība.
Pasaule sola mums mīlas priekus,
Dvēseli, garu saucot par nieku.
Un apzvēr tā mīlestība.
Dievs mūs aizved pie Golgātas krusta,
Kur asinīm noplūdis cilvēks tikko kustas.
Un saka tā ir mīlestība.
Dievs mums rāda savu Dēlu,
Aicina piedot. Vēl nav par vēlu.
Un sauc to par mīlestību.
Dievs liek mums savu dzīvi atdot,
Savu dzīvi Viņa valstībai ziedot.
Un rāda, ka tā ir mīlestība.
Dievs liek dzīvot dzīvi tīru uz šķīstu,
Saviem tuvākiem dāvāt sevi īstu.
Un apgalvo – tā mīlestība.
Dievs caur Kristu ļauj izpirkt grēku,
Dāvā mums dzīvību, dod mums spēku,
Un apzvēr savu mīlestību.
Bet cilvēks? Tas sajauc to visu.
No pasaules grēku. No Dieva spēku.
Un sauc to par mīlestību.
(26.10.2004 05.45) |
|
|