i · believe · i · can · fly

just for fun..
jā darīt visu tikai prieka pēc,cik tas ir aizraujoši,brīvi un neuzspiesti.Labi ir pienākumi pret citiem,kur tu nevari izvēlēties:darīt vai nedarīt.Bet strādājot tādu darbu,kas tev patīk,padodās tikai prieka pēc-tas ir to vērts.Man patīk savs esošais darbs,man ir jauki ,teiksim,kolēģi,mājīga darba vieta,un man patīk darīt to,ko es daru.Vai tas nav pasakaini!!Loģiski ne katrs manam tekstam piekritīs,jo uzskati ir tik daudz un dažādi.var jau būt ideāli darba apstākļi,bet samaksa niecīgi graši,vai darba atmosfēra neizturama,bet toties alga liela..ko izvēlēties??!!
Arī spēlēs-es nemāku ne zaudēt,ne vinnēt,es tik piedalos-spēlēju prieka pēc.. tava komanda uzvar -priecājies par uzvaru,zaudē-priecājies,ka vari spēlēt.Vai kaut kas mainās,ja komanda uzvar vai zaudē(nu šoreiz nerunāsim par augstāka ringa spēlēm,kas noris starp valstīm,kur tiešām cīnās par medaļām)neviens nenomirs tikai tāpēc,ka zaudēja..Bet dažkārt tiešām spēlējos komandā ,liekas,ka pārējie tavi komandas locekļ par kādu neveiksmi ir gatavi spert kaut vai zemes gaisā.Man tas liekas dīvaini,nezinu,kā lai to paskaidro,bet tā es domāju.

(nestrīdos-cik cilvēku,tik viedokļi..nu šis ir manējais.)

Brīvdienas kā jau zināms ir tikai divas,tomēr tās tika godam piepildītas.Piepildīju tās ar smagi paveiktu darbu.darbs vēl nav tā īsti pabeigts,bet rezultāts jau ir manāms..
 Padomā pie mājas ir uztaisīt omulīgu lapotnīti,kuru ieskaus smaržigi augi.Vasarā it īpaši tur būs romantiski,varēs vēros sauli norietam,cept šašļikus un jautri tērzēt draugu ielokā.mmmmmm Sapņi,kas piepildās.
Jau tagad redzu kā viss izstās,viss ir kā acu priekšā.Pa maz tā brīvā laika,pa maz.

Dzīve ir skaista.It sevišķi izteiksmīgie saulrieti pa "manu"virtuves logu.Pārpilnu krāsu ziedošās puķītes dārzos,viss liecina,ka vasara nāk.Viss jau būt jauki,ja nebūtu visādu starpgadījumu,kas vienmēr izjauc iecerētos,pats galvenais -neatliekamos,plānus.
1)Vakar kāut kā dīvaini nolikos ar temperatūru  nu tā biku virs 38 grādi,šodien ne miņas no slimības.;)
2)Šodien ejot uz tramvaju pār dzelzceļa sliedēm,pacentos k-kā aizķerties un nokrist.Lai gan vakar piekodināju noamii,lai nepakrīt.
3)Šodien skolā vissi man brūk virsū sakarā ar to,ka esu kursa vecākā,un man visa informācija būtu jāzin.
4)Darbā arī nodošanas termini min uz papēžiem.
5)Vakarā volejbols,a kā lai spēlē,ja visas maliņas sāp?!

Ušššs....un tas viss tik dēļ steigas..neciešu steigu..rrrrrrrr

Domā,ka viņa ir smuka,un viņš atbildēja nē. Viņa jautāja viņam,vai viņš gribētu ar viņu būt vislaik,un viņš teica nē. Un tad viņa jautāja vai viņš raudātu,ja viņa viņu pamestu, un atkal viņš atbildēja nē. Viņa bija dzirdējusi pietiekami daudz. Viņa pagriezās un raudot devās prom, bet puisis sagrāba viņas roku un teica.. tu neesi smuka, tu esi skaista. Es nevēlos ar tevi būt vienmēr-man vajag ar tevi būt mūžīgi. Un es neraudātu, ja tu aizietu,es nomirtu..

.. vai tad tas nav mīļi?

Lai gan trūcīgs,tomēr sniegs.Paveroties pa darba logiem,ievēroju nelielas sniegpārslas krītam..Tās necili liodoja un knapi pieskardamās zemei,izkusa.Visi gaida vasaru,bet te pēkšņi sniegs!!Viss jau liecināja par notiekošo,ka nu pat būs..iedzīvotāji,tūristi jau bija paspējuši iejusties patīkamajā gaisotnē:putniņi čivina,liegs vējiņš skar plivojošos matus,uh,kas pa vecrīgas uzdzīvi..;)Nekas,nevajag satraukāties,būs vasara,kaut kad jau būs!!Vajag tik saglabāt mieru.

...kāpēc cilvēkam tā neveicās??Vienmēr,lai arī ko Tu vēlētos,nekas neizdodas.Visa pasaule it kā sagriežas pret Tevi un Tu vari ar nagiem un zobiem plēsties par savu iekārojamo lietu,bet nekad,nekad neuzvarēsi.Kā jau visiem tas zināms,Virs zemes nav taisnības!
Lai vai cik dīvaini tas nebūtu,vienmēr uzvarētāji ir tie kas sēž malā un neko nedara lietas labā.Šiem tā kārojamā manta pašiem iekrīt rokās.
Iedomājaties Ubagi,kopējs viņiem visiem protams ir naudas ubagošana,bet naudu vairāk dabū tas,kas sev nepievērš uzmanību.Kāpēc?
Zemtextā es joprojām pukojos par dzīvokļa neatrašanu,nekādi nespēju atrast to -piedodiet-nolādēto dzīvokli.+ vēl tie stulbie mākleri pa vidu maisās..
Nekad nekas nesanāk kā iedomājies..

..cik neiecietīgs mēdz būt cilvēks-māklers,ciest nevaru..pareizāk būtu teikt tizli,māneklīgi stulbs..tā apmāna cilvēkus..nu vismaz šoreiz nauda negāja viņu labā..bet tomēr!..iedomājaties-šis pārtvēris parasta cilvēka sludinājumu par dzīvokļa īrēsanu un tagad baigi laimīgais nodēvē to par savējo..fu ti!!!
kaut uz elli šos rautu jods..-piedodied,bet tā i..nekam nederīgu darbu šie dara..nu kam labi,protams ,ka šiem..mēs tādi muļķi kā mušas iepinamies viņu tīmekļos..
Nu tā es atkal zaudētu cerību,dzīvošu tai pat midzenī,kuras nu noteikti nevar nosaukt par mājām..
Lai gan cerības mirst pēdējās,tomēr tās ātri izgaisa līdz svilpojošam vējam...........................

..Sveiki sen nedzirdētie!!!
..nespēju rast brīvu laiku,lai pakomentētu  jaukos textiņus..Laiks ir nauda -naudas nav!!..Visu laiku noņemos ar noamii  mājiņas projektu...vairākas nedēļas nomocījos-līdz beidzot dzima ideja..bet ko nu opar darbu-ir takš pavasar's!
Mjā ,to es biju manījusi tikai ar siltā laika atnākšanu,meiteņu plikumu savairošanos un  uz mana balkona baloža ligzdiņas parādīšanos..;)..bet,ligzdiņa jau vairs nav tukša,tajā ir maza dzīvības pazīme-tā ir dzīva..drīz pēc pāris mēnešiem pasaulē nāks jauns balodēns,nu ja nu vienīgi..,bet nē -es domāt tas būtu nežēlīgi..bet ko lai zin..;((..pasaule ir nežēlīga un katrs cīnās kā var ,lai tik izvilktu jel vēl  vienu atceres piedzīvojumu pilnu dienu!! 
Pavasar's ir klātu !!..nu tik jāgaid avasara-pilna saules un raibo taurenīšu!!

Reāls notikums,kas līdzīgs anekdotei..
Jaunēklis sēž sabiedriskajā transportā un te nākošajā pieturā iekāpj pavecāka dāma..
-palaid mani dēliņ apsēsties,man kājas sāp.
-A jūs jaunībā laidāt vecākus cilvēkus sēdēt?
-nu ja,ka laidu.
-Ā nu re,tāpēc jums kājas arī sāp..
Nu nezinu kāda te morāle varētu būt,bet katrs vienmēr dara un darīs pēc saviem un sirdsapziņas uzskatiem..;) Lai arī viņš ir vai nav džentelmenis..
 Piemēram es pati šādu -džentelmeņa rīcību tikai sāku patiesi izjust pirms 2.gadiem koledžā.Lai gan mācos jau 6-to.. Tas bij tikai tāpēc,ka gandrīz katru gadu mācījos savādākā kursā.Un kā jau znāms,kursi ir atšķirīgi.Nu tā lūk 4.gadus es nezināju,kas tā ir tāda džentelmeņu padarīšana..Es pati sev ,teiksim izlauzu ceļu.
Pirms diviem gadiem,mainījās kursi un attiecīgi arī džeku attieksme pret meitenēm..Tur valdīja galantisms,pieklājība-saprāta robēžās..Tas nav salīdzināms ar visiem iepriekšējiem.Muļķigi gadījās,kad ejot laukā no koledžas visi zēni pie durvīm apstājās.protams es ar..ko viņi negāja tālāk?..es to sapratu tikai pēc teikuma...nu mēs te ilgi stāvēsim?..it kā naidīgi,tomēr tai pašā laikā pieklājīgi..
Pierast ir viegli..Lai gan textiņš nav īsti laikā ,man ļoti patik..un tāpēc.....Tas tā pat kā  Antuana de Sent-Ekziperi par mazo lapsiņu,ko Mazais Princis pieradināja.."mums jābūt atbildīgiem par tiem ,ko pieradinām.."

Lai gan aiz loga joprojām snieg un nekas neliecina par to, ka drīz jāiestājas siltākam laikam, lēnām ir atnācis marts. Tas,kā zināms ir pirmais pavasara mēnesis. Kā pavasara vēstnesis ik gadu nāk arī 8.marts, kurā kādreiz atzīmēja Sieviešu dienu. Atnākot šai dienai, daži tikai pasmejas un pakavējas nostalģiskās atmiņās par aizgājušajiem laikiem, bet citi kopīgi bauda prieka brīžus. Lai gan vairākus gadus šī diena netiek atzīta, tomēr joprojām tā ir īpaša gan daudzu daiļā dzimuma pārstāvju, gan arī vīriešu ikdienā. Šajā dienā sievietes joprojām jūtas īpašākas, mīlētākas un aprūpētākas, bet vīrieši - daudz uzmanīgāki, gādīgāki un saudzīgāki.
Varbūt iekšienē es tā jutos,bet ....

..brīvība ..tādu es sajutu būdama mājās..nu tas ,ja neskaita niecīgos darbiņus,ko vajadzēja palīdzēt vecākiem..;).Lai gan laukos sanāca būt tikai vienu dienu,tomēr šai dienai bij jābūt  interesanti jaukai,jo teju teju bij jāpiedzimst teliņam..(kaut gan šis radījums izdomāja visu paildzināt un tāpēc neiepriecināja mūs ar savu pasaulē nākšanu..)
Kā jau zināms,laukos sniegs piesnidzis gandrīz līdz ceļgaliem..tāds viegli gaisīgs,caurspīdīgs,gluži kā zīda audums,tikai atšķirībā no zīda,tas izgaist nekurienē-atstājot aiz sevis nelielus pilienus..
Palaidusi suni,devos garā pastaigā uz upi..tā kā piemājas dīķis bija aizsalis,tad nolēmu mazliet pastaigāt pa ledu..suņuks sāka dauzīties,nesa kociņus,lai metot šim..;)..
Apgūlos uz ledus,kas tā bij pa sajūtu-bezsvara stāvoklis,tu un tikai sniega pārslas..pārslas tik maigi pieskārās manai karstajai sejas ādai,izkūstot un aiz sevis veidojot nelielu tērcīti..likās tāda sjūta,ka raudu bez asarām..debess nebij savā gaiši zilajā krāsā ,bet gan viscaur baltas..
Ar mokām nonācu iecerētajā vasaras jaukākajā vietā..lai gan šoreiz atšķirībā no vasaras dienām neredzēja ne ziedošās margrietiņas,ne deviņvīra spēkus,kas ieskāva mazo līkumaino upītes  krastu..bij tik lieli sniega sanesti vāli ,kas knapi turējās,teju gāzdamies lejā pa stāvo nogāzi upē iekšā..Klusums,tuvākajā apkārtnē nevienas dzīvas dvēselītes,tik šur tur mieru traucēja suņuka priecīgās skrejas,sajaukdamas visu līdzeno sniega kārtu...
Lūk tas šoreiz bij brīvdienas-atslodze acīm,visai dvēselei....Prieks kur tu rodies?

Es esmu priecīgs:
par savu bērnu, kas nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka viņš ir mājās un nav uz ielas;
par ienākumu nodokli, kas man jāmaksā, jo tas nozīmē, ka man ir darbs;
par savandīto māju, kas jāsakopj pēc viesībām, jo tas nozīmē, ka pie manis ir bijuši draugi;
par apģērbu, kas man kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka man ir ko ēst;
 par ēnu, kas noraugās manā darbā, jo tas nozīmē, ka es esmu saulē;
par mauriņu, kas jāpļauj, logiem, kas jānotīra, notekām, kas jāsalabo, jo tas nozīmē, ka man ir māja; par sūdzībām par mūsu valdību, jo tas nozīmē, ka mums ir vārda brīvība;
par sievieti, kas dzied baznīcā nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka es dzirdu;
par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka man ir drēbes;
par nogurumu un sāpošajiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka esmu varējis strādāt;
par modinātājpulksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīmē, ka esmu dzīvs!

Lasot šo tekstiņu ,es aizdomājos...Jā,es varu tā teikt..es esu dzīvs,man pieder viss..
Bet ne katrs to var teikt , vienam tādas problēmas otram atkal citas..bet,ja mēs uz dzīvi,katru dienu raudzītos pavisam savādāk-raudzītos kā uz jaunu mīklu,kas jāatmin..tā būtu interesantāk..lai gan koledžā teca,ka vārds"interesantāk"-nepastāv,bet tomēr..katra diena ir burvības vērta..pieļautās kļūdas ir ļoti daudz,bet tāpēc mēs jau esam,lai labotu un mācītos no tām.... atminot katras dienas mīklu,mēs lepotos ar savām spējām,prātu un atjautību..
"Tas piedzimst kopā ar mums,dzīvo kopā ar mums-izdzīvo visu-pārdzīvo..nomirst reizē ar mums..un tomēr tas ir mūžīgs-nemirstīgs"..vai zināt atbildi,ja jā,tad esam dienu piedzīvojuši ar uzviju..
Vēlu veiksmi  lauzot galvu par mīklas atminējumu..;)

Ak, grūti ir izprotams Likteņa prāts,
bet grūtāk vēl grozīt tā ziņu.
Es esmu jauns gulbis, ko noķēris kāds,
Nu sasietiem spārniem dzen viņu.

Man vajaga plašuma, mūžam kas sauc,
un tāles, un debess, un jūras,
man vajaga iesuļu, dzelmes kas jauc,
un bangu un zvaigžņotas buras!

Kas iraid šie ļaudis, ap mani kas sīc
kā mušas priekš lietainas dienas?
Kas ir viņu mērķis? kāds nākotnes rīts?
 un cik viņim zvaigžņu? - Nevienas!

..Manā diplomprojektā ir tāds uzdevums: Individuāli dzīvojamā māja-vienai ģimenei min.4.cilvēku sastāvs(tas ir piedomājams)-improvizācija.
Vienkārši vēlējos jautāt,varbūt kāds vēlās ,lai es uzprojektēju māju tieši viņam..:)
Noteikumi pavisam vienkārši:uz manu e-meilu atsūtīt mazu stāstījumu par savu-teiksim ģimeni ar ko katrs nodarbojas,jo tāda jebkuram būs agri vai vēlu,(izdomāt cik būs gadi katram mājas iedzīvotājam),istabu atšifrējumu-kādas istabas vēlas 1.stāvā ,2.stāvā...ja vēlās var arī pagrabstāvu..
Es pati izvēlējos vietu pie upes,ja nemaldos-Vecgaņģos atrodas tāda liela neapdzīvota teritorija..vieta ir ļoti skaista,ar nelieliem pauguriņiem..
Tā kā gaidu atbildes...Protams,ja ir vēlēšanās...ceru,ka būs interesanti..:)
 paldies..

..

kas par jaukumu..;)..es nezinu,var jau būt ,ka tas liksies mazliet dīvaini vai k-kā tamlīdzībi,bet es (pēc vīriešiem)mīlu zirgus..,lai gan nav nekad būts zirga mugurā,nu ok,ok..k-kad ļoti sen agrā bērnībā es biju zoodārzā un tur šie jaukie eksemplāriņi gāja pa apli ,griežot ratu..nu un es izlūdzos atļauju no vecākiem pasēdēt uz zirga..bet gan jau tas nav tas..tu nejūti vēju,kas plosās tavos matos,sauli,kas karsē tavu tikko iedegušo ādu,ūdeni...jā ūdeni,kas izveidojot sīkas tērcītes traucas pār tavu ķermeni..
.iedomājaties(tikai tad,ja jums ir plaša fantāzija un romantiska daba)------ jūra-saullēkts/riets..melns skaistulis,kura spalva tik to vien dara kā laistās saulē,un es -gaisīgi ģērbtās drēbēs,kas tik tikko pieskaras ādai..vēja ātrumā traucamies gar krasti tik tikko skardami virsū izskalotos viļņus..mmmmmmmmm......bāc,piepildiet kāds manu sapni..