![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/126381/4504)
Tas ir mans iemīļotākais kontakta veids, jo zinu cik viegli ar vārdiem samelot. Ir sanācis stundām skatīties cilvēkam acīs, pie sevis stāstot, ko par viņu domāju un tad es domāju, ko viņš domā vai dzird ko es saku. Diemžēl pēdējo reizi kad sanāca tā izrādijās, ka nenieka viņš nedzird, viss ko teica bij, ka man esot caururbjoš skatiens un pārmeta, ka esmu pārāk kluss. Manuprāt tā ir daļa no pasaules valodas par ko runā Alķīmiķī un tas ir daudz skaistāk par vārdiem. Kādā grāmatā par ķermeņa valodu lasīju, ka cilvēki ļoti maz informācijas nodod vārdiskā formā(skaitli neatceros, bet procents bija mazs), žēl, ka liela daļa cilvēku vairs nemāk sarunāties neverbālā formā, nu vismaz dialogu veidot vairākos līmeņos.