| 7:47a |
ghp
es šonakt neguļu.
es šonakt nemācos.
kaitinu laiku.
sajūta kā toreiz, Rīgā, ziemās - Tu negulējis steidzies uz skolu, nekā nedarīšana ir likusi kavēt. ārā tik tikko aust gaisma, un pilsēta šķietami dus.
logi. jo tuvāk skolai, jo vaiākos deg gaismas. var pamanīt atšķirību.
smaidi un miegainums cilvēku sejās, tikko modušies. smaržo pēc kafijas, maizes un zobu pastas.
pilsēta guļ, visa pasaule vēl guļ, bet cilvēki jau ir augšā. cilvēki jau smaržo pēc zobu pastas. citi pēc spilvena.
es mīlu savus ziemas Rīgas rītus. vismīļākais krustojums visā Rīgā ik rītu sveicina ar žļurkš ap pēdām. dvaša. aizvadots skats uz debesīm. koki, koku vērojumi. patīkama salšana nu jau mīļajā pieturā.
gribas melnu aiz loga, kad dodos ārpasaules gaitās. kā ziemā, kā Rīgā. kā toreiz.
man pietrūkst Rīgas. |