| 6:15a |
es nevaru
tā gribas to naivumu, noticēt īstumam un patiesībai
Tu man to visu piedāvā
tā aizdomīgi, protams,
bet es Tevī ielaižos kā sagatavotā putnu būrī.
ir pavasaris.
esmu veikusi tālu ceļu, mani spārni ir noguruši.
tad nevar saprast, vai tā ir tikai pietura mājupceļā, vai mājas jau klāt,
man ļoti gribas ticēt
un teikt, ka mīlu |
| 7:26p |
ko teikt
es uzrakstu maz,
bet tas ir no Sirds
ne vairāk vai mazāk, vienkārši tik, cik ir. un tik es varu dot, cik ir no Sirds. vārdu skaitam nozīmes nav.
ieskrieties un ielekt Tev plaukstās |