| bērnība |
[Aug. 5th, 2009|01:56 am] |
| [ | mood |
| |  excited | ] |
| [ | muzončiks |
| | Placebo-UNEEDMEMORETHANINEEDU | ] |
Viss it kā mainās bet kaut kas tomēr paliek.
Placebo, kas mani ir izaudzinājuši par to,kas es esmu atkal brauks pie manis ciemos 17.novembrī. un lai arī kādu lazhu viņi nesāktu bīdīt, es vienmēr tos kundziņus cienīšu un koncertus apmeklēšu. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2009|01:33 am] |
| [ | mood |
| |  tired | ] |
| [ | muzončiks |
| | ESA-09 randomly selected drawbacks of the human condition pt | ] |
Šodien man bija smaga izvēle. Varēju izvēlēties, ko gribu vairāk – uzpīpēt vai paēst. Tinamā tabaka man vienalga nesanāktu, bet sarkanās more kaut kā nav manā gaumē. Vispār kopš pārgāju no cigaretēm uz tinamo kaut kā galīgi vairs nevaru iepīpēt cigaretes. Laiekas,ka garšo viņas pēc sūda un vispār just nemaz nevar. Vajadzētu atmest, bet.
Bet daudz ko vajadzētu.
Es nopirku trīs bulciņas. Divas, liekas, bija pavecas un,tad kad ēdu trešo jau vars neko nefulmēju. Tā bija šokolādes bulciņa kurā bija kaut kas, kas izskatījās pēc burkāniem. Likās nenormāli piparoti. Annai gan likās,ka mans našķis ir trakoti sāļš. Viņa nokodās un izspļāva.
Rīgā ir fantastiski parki! Vakar viena nosēdēju parkā kaut kādas trīs vai četras stunas. Man bija 1,5l ar ledus tēju un biju apņēmusies neiet prom kamēr nebūšu izdzērusi. Sēdēju,sēdēju,dzēru tēju un vēroju kas notiek man apkārt,bet tēju vienalga visu neizdzēru. Ņēmu ričuku un braucu tālāk. Bet, nu, vienalga – parki ir burvīgi. Nezinu kapēc tikai tagad to novērtēju. Varbūt vienkārši tikai tagad esmu sapratusi,ka man nav obligāti jābūt apkārt cilvēkiem, lai man būtu izdevusies diena. Pašpietiekamība? Lai jau.
Gribētos atrast kādu jauku rajonu Rīgā un pastaigāties pa smukām ieliņām ar glīšām mājiņām.murr
Šonakt sapņnoju, ka esmu kaut koktēlnieku kādā plenērā. Es sēdēju uz jumta, visi tur kaut ko gleznoja, bet es atjaucu stafu ar kaut kādiem matiem, ne tabaku. Un tad to pīpēju. Pilnīgi debils sapnis. Mati,bija sausi un neveselīgi, tādi kā salmi melna krāsā. Atceros,ka nāca kaut kādi pasniedzēji un kocinieki, visi kaut kā baigi centās mani sagruzīt, bet nesanāca. Sen nebija tik truls sapnis bijis. Tā jau reti sanāk pasapņoti, bet tajās pašās reizēs kaut kāda lazha iet vaļā.
Virstuvē ir abolu pankūkas un man ir nenormāls slinkums vilkties pakaļ viņām. Vispār, es dazhbrīd brīnos par to,ka, tajos slinkuma brīzhos,kas man uznāk, neesmu vēl pieaugusi pie kaut kādas gultas vai krēsla. Vsjo. Jāiet uz virtuvi, jāapēd kāda pankūka, janostriļī kādam virtuvē cigarete un jāuzvāra tēja.
Starp citu, man riebjas gudrības zobi, jo viņi nav gudri. Nu ja reiz aug, ta` aug. ko var chakarēties pa kaut kādam gabaliņam. Tagad man viņi aug labajā pusē gan augšā, gan apakšā. Pretīga sajūta.
Un plīvurpuķes ir tik vienkārši skaistas! |
|
|
| vooou |
[Aug. 4th, 2009|12:23 am] |
| [ | mood |
| | satisfied | ] |
| [ | muzončiks |
| | Halou-arrhythima.mp3 | ] |
viss mierīgi.
šodien manā dzīvē ir noticis liels pavērsiens. esmu atmetusi draugiem.lv. uz visiem laikiem. vasarai tomēr ir bijusi kaut kāda jēga - esmu sapratusi kas ir vajadzīgs un kas nav. vispār, ļoti jauka čillīga vasariņa.
jāiet braukaties ar ričuku pa vērmanīti līdz atkal uznaks miegs. starp citu, vakaros tur ir ļoti forši, jo nav cilvēku (ok,par 6dienām un 7dienam nezinu,bet pārējās dienās gan). |
|
|