stopkadru stāsti

Sun, 22 Sep 2013 10:45:32 GMT

Es veletos, lai kaut tulit
tie plivuri ap mani krit,
bet plivuri ar vejiem lidz -
tik koku galotnes tie pliv.

Es veletos, lai kaut tulit
Lidz vejiem uz visam debespusem skriet,
bet veji - ka jau alaz tie -
skiet nezin pasi, kurp lai skrien.

Es veletos, lai kaut tulit
bez nakts jau atkal pienak rits
jo nakts bez veja velaizvien -
tik skumja, bezgala man skiet.

[09. 2013.]

Fri, 29 Oct 2010 15:09:01 GMT

aizvērtām acīm es esmu tev viss,
kas starp mums reiz ir izbijis.
tavs skatiens tik noslēpumains -
tāpat kā toreiz tu biji tik maigs.

sarkanos saulrietos biju tev klāt,
bet pilnmēness naktīs - nekad.
jo pilnmēness naktis tu vēlējies atdot -
saviem aukstajiem saullēktiem pārdot.

bet zvaigznēm nav miera -
pat sarkanos saulrietos -
ne gluži tām sākums dienai,
ne naktij nobeigums dots.

tad izleca zvaigne no tavām rokām,
ļaujoties saullēkta mokām,
jo pilnmēness naktis bij tās,
kas viņu vairs nenosargās.

tik sarkani saulrieti paliek tev,
jo zvaigznēm, kaut rītos, bet jādzīvo sev.
vien aizvērtām acīm es esmu tev viss,
kas starp mums reiz ir izbijis.

[10.2010.]

Thu, 03 Dec 2009 00:19:47 GMT

kavējumi kā diagnoze
simptomi - vienas nakts pasaka.
bet spēlmaņu naktīs
zaudēta dzīve -
kā vienmēr - starp mīmiem un klauniem.
skatītāji vēro un smejas,
bet asaras dvēselē birst.
tik izrādei nedredz ne gala, ne malas
kā okeānam uz vientuļas salas.
tik parādi plauktu - un esi uz skatuves jau.
[un kā gan palika ar vienas nakts pasaku?]
ne pūļu, ne asaru.
[06.2008.]

piemājas dārziņš

Sun, 01 Apr 2007 20:17:07 GMT

[nepabeigts]
____________

Kāds vīrelis, nesen kā nodibinājis ģimeni, dzīvodams mazā būdelē, izlēma uzcelt lielu ēku katram savam jaundzimušajam dēlam. Kā sanāca, kā ne darbi tik raiti nenesās uz priekšu un pirmā ēka tika uzcelta tikai pēc 4 laulībā pavadītiem gadiem. Te jāpiemin fakts, ka pirmais viņa bērns mira dzemdībās pirmajā laulības gadā.

Tā nu kamēr šā vīra sieva auklēja abu kopīgos bērneļus, vīrelis cēla aizvien jaunas ēkas, atbilstoši bērnu skaitam. Bērni auga, dzima un atkal auga. Pēc 12 laulībā pavadītiem gadiem vīrelim aizvien vairāk veicās biznesā, arī savus jaundzimušos viņš lutināja aizvien vairāk. Septītajam dēlam bija paveicies, jo vecajam vīrelim šajā gadā biznesā bija veicies ļoti labi un viņš aiz laimes uzcēla vislielāko un skaistāko ēku, kāda līdz šim viņam bijusi. Vīrelis ar savu septīto dēlu saistīja lielas cerības, uzskatīdams viņu par savu veiksmes nesēju, tādējādi šī ēka bija jo īpaša gan viņa dēlam, gan viņam pašam. Nepilnu 20 gadu laikā tika uzceltas 11 ēkas.
Gāja gadi, vecajam vīrelim nu jau bija 11 bērni – daži no viņiem izauguši, precējušies, pašiem savi bērni. Ikkatrs no viņiem centās tēvu atbalstīt materiāli cik nu labi varēja, tādējādi pasakoties par rūpēm un mājvietas uzcelšanu, kas kā zināms ir katras jaunas laimīgas ģimenes pamatkapitāls.
Kā jau iepriekš minēju, ar savu septīto dēlu vecais vīrelis saistīja vislielākās cerības. Sava septītā dēla ģimeni vecais vīrelis apciemoja visbiežāk. Dēls veiksmīgi bija nodibinājis savu ģimeni, viņam bija skaista sieva un 4 meitas – katra ar savu raksturu. Vecajam vīrelim ļoti patika piemājas dārziņš, kuru sāka iekopt dēla sieva. Dārziņš nudien bija visai piemīlīgs un ar katru gadu tajā parādījās kas jauns. Vecā vīreļa prasības dēlam ar katru gadu pieauga. Viņš vēlējās redzēt ne tikai laikus remontētu savu uzcelto māju, bet arī sakoptu dārzu – skaistas puķu dobes, laikus apgrieztus krūmus, glītas taciņas, iekoptu mauriņu – tik glīti, lai kaimiņiem būtu neliela skaudība un apbrīna, bet vecajam vīrelim lepnums.
Dēla sieva bija smagi slima un viņas iesākto vajadzēja turpināt viņas meitām. Vecākajai meitai patika sākumā visu un visus novērot no malas, pirms viņa pati iesaistījās darbībā. Otra vecākā meita bija ļoti prasīga gan pret sevi, gan savām māsām; tēvam viņa bija vismīļākā. Nākamā septītā dēla meita bija klusa un mierīga – vismaz tā tas izskatījās no malas. Un pastarīte centās līdzināties visām savām māsām, īsti nezinot, kādai viņai būtu jābūt labāk, kaut arī visvairāk viņa līdzinājās savai otrajai vecākajai māsai prasīguma. Jaunākā meita, kā jau tas allaž gadās bija visizlaistākā un par nožēlu arī visstulbākā.
Lai vai kā – pēc mātes nāves, atbildību par piemājas dārziņu uzņēmās otra vecākā meita, drīz viņai palīgos pieteicās klusā un mierīgā meita. Tā viņas tur šiverējās: pļāva mauriņu, grieza krūmus, ravēja un kopa puķu dobes. Drīz vien tēva vismīļākā meita iemīlējās un ieprecējās, un kā jau tas gadās – pārgāja dzīvot pie vīra. Nepagāja ilgs laiks, kad dārziņa skaistuma uzturēšanā iesaistījās pati jaunākā meita. Jau labu laiku arī otrā jaunākā meita satikās ar savu mūža vīrieti, bet pirms viņa pameta tēva mājas, viņa dārza uzturēšanā iesaistīja arī vecāko māsu. Un tagad jau atkal viņas bija divas, kas dārzu pušķoja ar savām idejām, lai kaimiņiem patiktu un kas vēl jo svarīgāk – lai vectēvam prieks un lepnums.
Parunāsim nedaudz par puķēm. Tā kā dārza uzturēšanā bija iesaistījušās 5 pavisam dažādas sievietes, arī puķes te bija visdažādākās, kam bija nepieciešama katrai sava kopšanas metode.

[03.2007.]

Fri, 17 Nov 2006 23:41:47 GMT

tavā sejā noklust vēji
tavās rokās ceļi irst
tavai mīļai saulespuķei
asaras kā sēklas birst

tavās lūpās sastingst upe
tavā sirdī saule riet
tava mīļā saulespuķe
ikvakaru aiziet ciet

tavās acīs noslīgst domas
tavā saujā pazūd viss
tavai mīļai saulespuķei
naktī vienmēr būs kāds cits

[11.2006.]

Tue, 07 Nov 2006 00:25:29 GMT

bet tu esi nenojaušamais tandēmu karalis
konveijeru pilsētā.
aplausu čuksti,
jo seja pret zemi sitas.

tu esi nenovēršamais tandēmu karalis
frigīdu bordelī,
kur lelles mainās bez mitas.

tu esi nenotveramais tandēmu karalis
sešas dienas pirms vētras.

jo izdomātām pasakām beigu nav.

[10.2006.]

Sat, 07 Oct 2006 21:58:54 GMT

iemīlies manī vēlreiz. rīt.
jo šodien pārlieku auksts.
nogalini mani vēlreiz
pirms saule aust,
jo rīkle kalst un tu šorīt esi pārlieku auksts.

ironiskais acu smīns
liek trīcēt un saprast, ka manis vairs nav.
tik durvis klaudz,
bet tu tikmēr audz.
jo šodien pārlieku auksts.

[10.2006.]

[vienas nakts pasaka]

Sun, 10 Sep 2006 17:49:13 GMT

Energy drink
Trinkš, trinkš!
Cilvēkskata robotiņš
Trinkš, trankš!
Baterijas jāuzlādē
Trinkš, trinkš!
Elsojot
Trinkš trankš!
Jau rīts!
Trinkš, trinkš!
Prom.
Plunkš!

[09.2006.]

[pilsēta bez logiem]

Sun, 10 Sep 2006 17:48:33 GMT

Panorāmas rata karuselis [galvā]
Kā vienmēr ar ledainu smaidu [līdz rītam]
Pavedina klīstošās acis [uz brīdi]
Bez šķembām neiztikt [jo skati plīst]
[un mēs allažiņ krītam] Recepšu medikamentā.

Plastilīna smarža [starp rindu sejām]
Lielpilsētas putekļu agonijā
Izolatora pasaka [un atvadas]

Varbūt tu vēlies uzmērīt manu seju?

[09.2006.]

[jo šodien trūkst debesis]

Sat, 15 Apr 2006 22:17:19 GMT

trīs lapiņu pavasaris
domās peld.
uzskati, ka rīts vēl nav beidzies.
tīrs lapiņu pavasaris
smeldz.
tavs vakars nav pienācis. steidzies!

laternas rītu iezvana bez elpas.
rīt tavam pavasarim sāks pietrūkt telpas.
tikai trīs rīti modinās dienu
manā rudens vēju cietoksnī.
trīs lapiņu pavasaris domās slīkst -
uzskati, ka tas ir tavs rīts.

[04.2006.]

derīguma termiņš

Mon, 03 Apr 2006 21:04:31 GMT

masveida pašnāvnieki - kā pieradums.
līdz riebumam tīrs pieradums.
krāsainie krītiņi uzzīmē dienu
savām melnbaltajām krāsām.
un baltā lapa līdzinās zebrai - ne īsti balta, ne īsti melna.
pieradums. pašnāvība. atslābums. un atkal pieradums.
un ja nu rīt tavam krītiņu rītam būs beigušās krāsas?

[03.2006.]

Sun, 08 Jan 2006 23:28:37 GMT

pazaudēju seju.
degošās debesis to ņēma sev līdzi,
ieliekot saldētavā.
pazaudēju tevi.
slāpējot pērnā gada čaukstošās lapas
un liekot zem spilvena tās.
pazaudēju sevi.
un pat vakardienas izlietā tēja te nevar līdzēt –
neieelpot to otrreiz.

tāpat viss jau ir dedzis un turpina liesmot. par karstu man šajā salā.
[11.2005.]

skatuves stāsts

Sun, 08 Jan 2006 23:26:46 GMT

Redzot to mazo bērnu smieklus, iedomājos par mums. Atcerējos kā toreiz uzvedāmies. Apkārtnei nebija nozīmes. Bijām tikai mēs. Bezrūpībā, ar lielu smieklu devu. Spēlējām aktierus. Dzīve bija tik spilgta un krāsaina - prožektotu apspīdēta. Mēs nepazinām pasauli. Mēs neredzējām to, kas notiek apkārt. Apžilbušām acīm vērojām skatītājus. Un likās - viņi smaida. Jā - arī viņus mēs apmānījām. Un tikai tad, kad nokāpām no skatuves, es ieraudzīju Tavu īsto seju. Bez grimma. Bet aktieris bez savas lomas nav aktieris. Tik vien kā grimms nolikts uz plauktiņa, kas gaida savu nākamo izrādi. Un es gaidu to brīdi, kad atkal kāpsim uz skatuves, spēlējot mūsu komēdiju spilgtajās gaismās. Jo drāmas jau pietiek. Melnbaltās ielas un pelēkie ļautiņis visapkārt. Neredzu smaidu viņu sejās. Bet mīms paliek mīms - neizmainīt to tik drīz. Tavi smiekli manām ausīm aizvien ir tik īpaši, bet tagad tos dzirdu arvien retāk. Tagad Tu esi cits cilvēks. Toreiz mums viss likās savādāks. Un tā arī bija. Mums bija cita izrāde piešķirta, cits žanrs, bet šīs izrādes nosaukums - "kļūsti reiz pieaudzis!" - drāma...

[05.2005.]

Mon, 28 Nov 2005 23:44:01 GMT

neveiklās darbības. monotomās frāzes. un novērstais acu skatiens. mēs viens otru redzam [un tik daudz atmiņu saistās vienam ar otru], bet izliekamies nemanot. vakardienas skaistās acis šodien ir aizmiglojušās. mēs esam pārāk aizņemti katrs ar savu nopietnību. kārtējo reizi mana izlikšanās - mans lielākais ienaidnieks. smieklu deva svarīgāka [pat tad, ja tā ir tikai izlikšanās]. "Paskaties cik skaistas šodien debesis! Dzīve ir skaista šodien..."
lupatu lēveros sadilis prāts.

[10.2004.]

Mon, 28 Nov 2005 23:43:26 GMT

mūžīgā nakts. pelēkās debesis - liecinājums. klusās ielas un pelēkie rēgi, kas acumirklīgi pazūd zem saviem slapjuma sargiem. vienīgi ezeri plaukst. turpat, kur pāris stundas atpakaļ bija dziļas bedres. ālinģis - bez apkārtēja sasaluma.
bezgalīgā nakts. cik tas būtu burvīgi - bez ikdienas steigas piedzīvojuma.
apturi. paturi. saturi. šodienu.
tik peļķes, pelēkās debesis, lietus smarža, klusums un miers. pārējam nav nozīmes.
šodien malnbalts.

[10.2004.]

Atzīšanās [atceries mūsu pirmo reizi?]

Mon, 28 Nov 2005 23:42:51 GMT

Atceries mūsu pirmo reizi?
Tas bija mūsu pirmais dzejolis. Mūsu pirmais koncerts ar skatītājiem dārzā. Mūsu pirmā bēgšana un izvairīšanās. Tā bija mūsu pirmā nomodā pavadītā nakts jūras krastā, lūkojoties uz bākām, vērojot saulrietu un sagaidot saules lēktu. tāpat klusumā pārrunājām mūsu dzīvi. Atceries kā mēs ālējāmies, skrējām, brēcām, meklējām un pakļaujoties improvizācijām ieraudzījām Rīgu no augšas. Tu biji tas, kurš mani pavedināja adrenalīna izraisošajām lietām. Tā bija pirmā reize, kad paliku pie tevis. Ar tevi es iepazinu ātrumu un brīvību vakara stundās. Tu pavēri manu skatienu mākslas pasaulei. Tas bija mūsu pirmais skūpsts ar ilgāko priekšspēli. Mēs pirmoreiz dabūjām tulznas pēc pamatīgas izmirkšanas mūsu ceļojumā. Mēs pirmoreiz pakļāvāmies svešinieku aicinājumam nopeldēties nakts vidū. Un toreiz - sauļojāmies tajā bīstamajā, aizliegtajā zonā, ar skatu pār debesīm un kalniem. Mēs izpirkām savus grēkus ar darbu. Un kā mēs dzērām to šņabi, palaižot krūzīti pa klasi. Tu biji tā, kas atzinās man mīlestībā - it kā necili, bet tik nozīmīgi. Tas žests tiko satiktai meitenei - vīna pudele, un es iemīlējos tevī tā arī nesatiekot tevi otrreiz. Mani apbūra mūsu pirmā tikšanās. tu biji tik gudrs un ievirzīji manu dzīvi pareizajās sliedēs. Mēs ļāvāmies impulsam pirmajā vakarā. Mēs toreiz klusējot gājām ap ezeru, nemaz nenojaušot, ko domā otrs. es domāju par tevi. Mēs toreiz dejojām tik kaislīgi. Mēs viens otru nesapratām - verbāli. visu izteica acu skatiens un tavas rokas. Tu pirmoreiz ieraudzīji manas asaras. Satiekot tevi, es vairāk pievērsos atšķirībām. Tā bija pirmā reize, kad kāds man iepatikās un es vēljoprojām vēlos tevi satikt.

Pirmās reizes. Nozīmīgās un skaistās. Tās nedrīkst būt vienīgās. Tās neatkārtosies. Mums būs. Jābūt... vēl daudzām pirmajām reizēm.
Viss šis teātris tika piedzīvots ar tevi. Ar katru no jums. Atsevišķi. Kopā. Tu paliksi manā sirdī arī rīt...

[10.2004.]

brutāli maigais... vējš

Mon, 28 Nov 2005 23:37:04 GMT

man patīk kā laika apstākļi izrāda savas emocijas.
šodien vējam nerūp apkārtne.
viņš nomet debess asaras tālāk nekā tām bijis paredzēts.
nē - viņš nav glābējs.
viņš vienīgi izbļauj savas sāpes.
ieklausies!
viņš pastumj malā visu, kas lieks.
un šodien es gribu būt vējš.
brutāli maiga.

es tikai ļauju viņa asarām veldzēties savā sejā.

[02.2005.]

[ir jāprot sevi pārdot]

Mon, 28 Nov 2005 23:36:36 GMT

ir jāprot sevi pārdot.
salauzti cilvēki vazājas apkārt. kritušo miljoniem...
un viņa reiz teica: "es ienīstu cilvēkus!"
saule arī mēdz būt ļauna.
cilvēki bieži saka, ka atgriezīsies, bet ļoti reti tā notiek...
urbanizācija ir mūs samaitājusi.
viens no principiem - visu vai neko.

[02.2005.]

[dīvainīši]

Mon, 28 Nov 2005 23:36:00 GMT

Satikās divi dīvainīši un tika pavadīta perfekta nakts. Gandrīz klusumā. Nedaudz tālāk no pilsētas. Kailumā - bez acīmredzamām perversitātes iezīmēm - baudot pavasarīgās ziemas pieskārienu uz lieveņa pēc pirts. Puskusušais sniegs ierunājās tikai pēc soļiem. Vienīgi sarunā ar pilnmēness nakti, pēdas nedaudz sala. Un rītu atkal piesauca putni, piesedzot sauli starp priedēm virs jūras. Starp domām tika meklēti iemesli. Bet blakus bija cilvēks, kas saprata.

[03.2005.]

Mon, 28 Nov 2005 23:32:33 GMT

Un te nu Tu izliec savu pasauli man uz plaukstas.
Bet tie ceļi nav īstie.
Par šauru man.

[07.2005.]

lielpilsētas daba

Mon, 28 Nov 2005 23:29:20 GMT

visapkārt kluss. tāpat kā es. tāpat kā lietus lāšu kritieni no skaidrām debesīm. pat lielpilsētas trokšņi nespēj izjaukt to. vienīgi svešinieku smiekli tumšajā slidotavā ļauj izspļaut pār lūpām pavisam neviltotu smaidu un izlikt uz paplātes pāris nenozīmīgu vārdu.
visapkārt kluss. tāpat kā nakts. tāpat kā mana pielijusī nakts, kad tā vien gribas palīst zem debesīm un izmirkt. izmirkt no neizdomātiem stāstiem. par mums.
visapkārt tukšs. kuš! kuš!

[08.2005.]

[saldi maldi]

Mon, 28 Nov 2005 23:28:20 GMT

Man ir sajūta, ka Tevi pazītu.

Saldi
Maldi
Pussaldā vīna glāzē
Acis mālē.

Dejosim vētrā
Vakarā drēgnā
Starp smiekliem un asarām
Mūsu pēdējā vasarā

[08.2005.]

masas.krasas.asas.

Mon, 28 Nov 2005 23:27:38 GMT

masas. krasas. asas.

bet es turēju grāmatu rokās un baudīju to. tauta bija otrajā plānā - kā dekors. grāmata un es. pilsētas sirdspukstu klusumā. pašā tās centrā, sēžot uz apmales strūklakai, kas labu laiku nav izdvesusi ne skaņas, un ķerot saules starus pie apelsīnu sulas malkiem pāris stundu garumā. un pēkšņi fotogrāfs, kas tvarsta tādus skatus [starp saules bērniem, sakumpušām tantiņām un uzvalkos iespīlētiem vīriem], kad asfalta bērns mēģina aizmukt no pilsētas pašā tās centrā, ieslīgstot burtos. klusāki un skaļāki čuksti. grāmata un es. skaidras debesis četrās sienās. galerija un es. nodeldēts bruģis. pastaiga un es. kurš kuru nes?

[08.2005.]

Tue, 25 Oct 2005 10:41:38 GMT

ūdens liesma
pusčukstus
pagāja garām.
aizdedzināja.
ievilka.
palaida vējā.
izbļaujot pasaulei
savu intimitāti.
pat es negribētu
tā otreiz degt.
pieskaries.
pasmejies.
nonāvē.
manu sirdspukstu eņģeli.

[07.2005.]

cēlais lētums

Sun, 24 Jul 2005 21:08:33 GMT

Uzspīlēti lēti
Tavi atņirgtie zobi.
Uzsliesim sētu
Un izraksim dobi.
Apraksim pasauli
Izsmēķu traukā.
Saplēstie trauki
Būs mūsu labāki draugi
Pie saldenās pudeles
Zem Tavas tupeles
Nopirksim sevi
[jo tieši to Tu man devi]
Neļaujot nožūt savai elpai,
Spļausim virsū pasaules telpai
Tikpat cēli
Un mēmi.

(07.2005.)