30. Decembris 2004

• sapnis vaļējām acīm (Mazais)
• 30.12.04 12:58
• Mazais, paraustīsim laiku aiz ūsām. Izrausim pāris stundas sev. Sagaidīsim saules lēktu rasas pilienu jūrā. Mazais, nevienam neredzot ieklausīsimies vēja spēlētajā rīta sonātē. Tekelēsim pa puķu pļavām un notrauksim asaras ziediem - tik nenomaldīties Smaržu pasaulē - mums priekšā vēl citas. Mazais, padod roku - trauksimies vēja šūpolēs uz Garšas pasauli. Vissaldākie nektāri Tev. Tik uzmanies, Mazais, lai Tavi spārni nesalīp ar visu šo saldumu! Hei, Mazais, - mēs spējam lidot! Izbaudīsim miljoniem krāsu zvārgulīšu jūras krastā. Uzrāpsimies augstākajā kalnā, apciemosim sauli, sēžot viņas mīkstajā spilvenā - uz mākoņa maliņas. Neuztraucies, Mazais, mums laika vēl diezgan! Šī diena piederēs mums! Ķersim tauriņus dienas vidū un meklēsim jāņtārpiņus pievakarē.
  Mazais... Mans mīļais viendienīti, mēs spējam tik daudz... šodien...
  
  (12.2004.)
• 0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu

• starp mums
• 30.12.04 12:59
• Tikai starp tevi un mani pasaule šķiež savu laiku.
  Tavs acu skatiens apmaldījies manā miglainajā tumsā.
  Mani sirdspuksti vairs neskaita savas nodzīvotās stundas.
  Tik tavs novērstais acu skatiens mani pazīst vislabāk.
  Miljoniem lietus lāses [kaut tās būtu tikai manas skumjas] mani aprok arvien dziļāk.
  Un tā es tevi elpoju arvien vairāk.
  Neaizver acis - tu vari nokavēt savu pēdējo vilcienu uz manu sirdi.
  Pagaidām salstu tavās karstajās plaukstās.
  Ar tevi es dzīvoju, bez tevis - eksistēju.
  
  (12.2004.)
• 0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu