29. Oktobris 2004

• Atzīšanās [atceries mūsu pirmo reizi?]
• 29.10.04 01:42
• Atceries mūsu pirmo reizi?
  Tas bija mūsu pirmais dzejolis. Mūsu pirmais koncerts ar skatītājiem dārzā. Mūsu pirmā bēgšana un izvairīšanās. Tā bija mūsu pirmā nomodā pavadītā nakts jūras krastā, lūkojoties uz bākām, vērojot saulrietu un sagaidot saules lēktu. tāpat klusumā pārrunājām mūsu dzīvi. Atceries kā mēs ālējāmies, skrējām, brēcām, meklējām un pakļaujoties improvizācijām ieraudzījām Rīgu no augšas. Tu biji tas, kurš mani pavedināja adrenalīna izraisošajām lietām. Tā bija pirmā reize, kad paliku pie tevis. Ar tevi es iepazinu ātrumu un brīvību vakara stundās. Tu pavēri manu skatienu mākslas pasaulei. Tas bija mūsu pirmais skūpsts ar ilgāko priekšspēli. Mēs pirmoreiz dabūjām tulznas pēc pamatīgas izmirkšanas mūsu ceļojumā. Mēs pirmoreiz pakļāvāmies svešinieku aicinājumam nopeldēties nakts vidū. Un toreiz - sauļojāmies tajā bīstamajā, aizliegtajā zonā, ar skatu pār debesīm un kalniem. Mēs izpirkām savus grēkus ar darbu. Un kā mēs dzērām to šņabi, palaižot krūzīti pa klasi. Tu biji tā, kas atzinās man mīlestībā - it kā necili, bet tik nozīmīgi. Tas žests tiko satiktai meitenei - vīna pudele, un es iemīlējos tevī tā arī nesatiekot tevi otrreiz. Mani apbūra mūsu pirmā tikšanās. tu biji tik gudrs un ievirzīji manu dzīvi pareizajās sliedēs. Mēs ļāvāmies impulsam pirmajā vakarā. Mēs toreiz klusējot gājām ap ezeru, nemaz nenojaušot, ko domā otrs. es domāju par tevi. Mēs toreiz dejojām tik kaislīgi. Mēs viens otru nesapratām - verbāli. visu izteica acu skatiens un tavas rokas. Tu pirmoreiz ieraudzīji manas asaras. Satiekot tevi, es vairāk pievērsos atšķirībām. Tā bija pirmā reize, kad kāds man iepatikās un es vēljoprojām vēlos tevi satikt.
  
  Pirmās reizes. Nozīmīgās un skaistās. Tās nedrīkst būt vienīgās. Tās neatkārtosies. Mums būs. Jābūt... vēl daudzām pirmajām reizēm.
  Viss šis teātris tika piedzīvots ar tevi. Ar katru no jums. Atsevišķi. Kopā. Tu paliksi manā sirdī arī rīt...
  
  [10.2004.]
• 0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu