| |
[14. Apr 2016|09:48] |
|
Pilna pasaule ar sliekām |
|
|
| |
[31. Jan 2014|16:01] |
|
Arī vējainā laikā Sermuliņu iela kļūst par Šermuliņu ielu, pufaikbiksēs tērpti bērni skrien atmuguriski un es ēdu matus |
|
|
| |
[10. Maijs 2013|23:24] |
|
Un mans neirotiskais artrīts, un flīžu šuves starp pirkstiem |
|
|
| |
[10. Apr 2013|22:02] |
|
Ja gribas izmantot autobusa tualeti, tas jādara, kamēr vēl neesi Latvijā |
|
|
| |
[6. Mar 2013|15:49] |
Varbūt nepaspēj ne īsti attapties, kad pēkšņi jau esi nozīmēts pusstundu noturēt uz galda divgadīgu bērnu, kurš pilns ar tehnēciju-99 un raud, kamēr tu viņam savā valodā čuksti mierinošus vārdus.
Aiz svina stikliem svešas sejas, pat sava atspulga vaibstus grūti atpazīt. |
|
|
| |
[4. Mar 2013|14:52] |
Baidos, ka drīz man tiešām nāksies ieviest īsziņu veidni:
"Lūdzu, piedod, ka pēdējā laikā esmu tāda kašķīga kuce" |
|
|
| |
[26. Feb 2013|15:50] |
Tartu brīžiem jau var sajust pavasari, kas sāk izskatīties kā mans kārtējais pēdējais.
Brūku, sāpu un zaudēju spēkus, tur arī raudāšana, kā izrādās, neko nelīdz, mans ķermenis ir grausts, kurā nav palicis nekas skaists vai vismaz netraucējošs.
Vārdi 'censties', 'mēģināt' un 'saņemties' man izraisa tikai nelabumu, bļac, dzīve, man no tevis neko daudz nevajag, tikai ļauj sagaidīt beigas cilvēka cienīgi |
|
|
| |
[21. Feb 2013|15:18] |
Tā var nogurt tikai no radiācijas. Un vairākām stundām kolektīvā, kur gandrīz vienīgais, ko apkārtējie tev var pateikt kādā saprotamai līdzīgā valodā, ir 'okej', 'hočeš kofī?', 'jes jes' un 'longitudinal!'.
Kamēr Raatuse kojās notiek svešzemju studentu ballītes, es jau desmitos esmu izpucējusi zobus un palīdusi zem segas.
Un es joprojām neesmu pārbaudījusi, kā garšo vietējais alus. Varbūt es mirstu. |
|
|
| |
[14. Feb 2013|08:05] |
Saullēktu sastapu pie Valgas.
Traks nogurums, bet drīz jau mājās, dzert'n'drāzties un vienkārši pagulēt starp pazīstamām smaržām un skaņām.
Jāsāk pierast, haha. |
|
|