|
8. Mar 2012|07:42 |
Asaras sasalst vēl acīs.
Klau, ja es nezinu noteikumus, nevaru tos ievērot.
Runā ar mani, demiiit, runā. Ne tikai par fonendoskopiem vai kolimatoriem, runā par sevi, par mums, par to, ko iesākt, kad starp mums ir pārāk daudz sliežu ceļu un svešinieku skatienu, par to, kā tas izskatās un smaržo no tavas puses.
Man esot bail no skumjām. Pie velna, kuram tad nav. |
|