| |
[8. Jun 2012|21:55] |
Varbūt
domās klaiņot gar diennakts aptiekām un taksistu ceturtdienu nakts sabatiem,
laizīt sāli no mūsu abu pirkstiem,
spītīgi neskatīties debesīs,
aizmirst savu adresi, peronu, uz kura kāpt un pieklājības frāzes vietējā valodā,
izdzirdēt savu elpu tik neierasti skaidru un izšķiramu,
ļaut vējam dzīt cigaretes pelnus acīs,
mēģināt vēlreiz,
varbūt. |
|
|