| |
[26. Maijs 2012|22:14] |
Savilktas manas plaukstas sāpošās dūrēs, izdzerts viss pasaules alus, aprāvušās sarunas pusvārdos, pāri palicis niknums, bailes, aizvainojums un mazliet mazohistiskas baudas.
Es sāku slīkt savu šķībo papīra kuģīšu kaudzē.
Viens par katru noklusēto vārdu.
Mēs taču redzam - pārāk daudz. |
|
|