man gribās, lai visur ir miers un lai visi ir laimīgi

tas ir truli, bet es tā gribu

atā, latvija

tiksimies peec divaam nedeeljaam

mēs visi

mīlēsim

pavisam

var būt

 

kādreiz

mēs visi reāli iesūkājam
mēs visi esam riebīgi
un pretīgi

un mums patīk sevi žēlot un patīk ka mūs žēlo

klab ir viena pesimisma izgrūšanas bedre

atrast dzīves jēgu it visā. it visā!
Atrast prieku visur.
sameklēt laimi tepat.

laiks vienkārši skrien prom un mums neklausa nemaz. tad bija, te vairs nau. viss mainās. un zūd. un paliek. un atpakaļ atnāk. bet laiks skrien. ātri. ātrāk. visātrāk. un pēkšņi mēs vairs neesam. mēs esam vēsture, pagātne pasaulei. mēs pazūdam.
tāpēc nevajag. nevajag tēlot nelaimīgo. nevajag gribēt, lai tevi visu laiku žēlo.
savādāk-mēs pārāk ātri pazudīsim.
pārāk. ātri.
visātrāk.

cilvēkbērni pienu padzersies.

es godavaards ik pa laikam juutos beernudaarznieku ielenkta.

balkons
auksts
neviens neskataas uz augshu
kaadam ir neapmierinaata, citam laimiiga sejas izteiksme
cik interesanti ir veerot cilveekus un zinaat, ka vinji tevi neredz un nezina, ka tu skaties

un veejsh
man liekas, ka es tur vareetu pavadiit ilgi, ilgi

un lietuu
yeah

drosme ir.
bet man netieshi iedragaats gariigais.
riebjaas.
paldies, liels paldies.

Man centās ieskaidrot, ka būt laimīgam un būt priecīgam nav viens un tas pats.
Zinu.
Bet kaut kā gribējās pretoties.
Es esmu laimīga, nevis priecīga. Laimīga!