<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?>
<!---->
<feed xmlns="http://purl.org/atom/ns#">
  <id>urn:lj:klab.lv:atom1:icepeak</id>
  <title>Ceļā uz virsotni!</title>
  <subtitle>icepeak</subtitle>
  <tagline>icepeak</tagline>
  <author>
    <email>icepeak@inbox.lv</email>
    <name>icepeak</name>
  </author>
  <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/icepeak/"/>
  <link rel="self" type="text/xml" href="http://klab.lv/users/icepeak/data/atom"/>
  <updated>2014-08-05T20:09:51Z</updated>
  <modified>2014-08-05T20:09:51Z</modified>
  <link rel="service.feed" type="application/x.atom+xml" href="http://klab.lv/users/icepeak/data/atom" title="Ceļā uz virsotni!"/>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:icepeak:621</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/icepeak/621.html"/>
    <published>2014-08-05T23:08:00</published>
    <issued>2014-08-05T23:08:00</issued>
    <updated>2014-08-05T20:09:51Z</updated>
    <modified>2014-08-05T20:09:51Z</modified>
    <content type="html">Galējības. No viena grāvja otrā. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Ir tik grūti izvēlēties, kuru ceļu iet, ja zini, ka tie abi nebūs viegli.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vispār jau es negribēju šeit sūdzēties. Šī ciba bija domāta kā jaunas dzīves sākums. Bet lai tāds būtu- JĀSĀK!</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:icepeak:464</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/icepeak/464.html"/>
    <published>2014-08-04T15:05:00</published>
    <issued>2014-08-04T15:05:00</issued>
    <updated>2014-08-04T12:11:17Z</updated>
    <modified>2014-08-04T12:11:17Z</modified>
    <category term="ciba"/>
    <content type="html">Cilvēks nevar mainīties tā- vienā dienā. Kardināli.&amp;lt;br /&amp;gt;Tomēr es ticu, ka, ja katru dienu vai nedēļu (vai mēnesi) izmainīsi sevī kaut vai kādu nieku, pēc gada izmaiņas būs jau jūtamas. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Skaidrs, ka es nevaru bez rakstīšanas. Rakstot es domāju. Rakstīšana man ir saruna ar sevi. Tomēr tādā vietā kā Ciba, kur izveidojas savs lasītāju loks, ar laiku autors neviļus sāk pielāgoties tam. &amp;lt;br /&amp;gt;10 gadus man ir bijusi viena Ciba un es vienmēr smaidīju par tiem, kam ir otrās un trešās Cibas. Jo vienmēr esmu bijusi atklāta un neko neesmu slēpusi. Taču šķiet, ka šoreiz ir gana. Vajag jaunu sākumu. Kaut gan zinu, ka tie, kas mani lasījuši gadiem, tāpat atpazīs. Bet tas nekas. Lai. Es neslēpjos. Es restrukturizējos.</content>
  </entry>
</feed>
