šodien 3 h gulēju slimnīcā pie sistēmas.un, jā, rīt man atkal jābrauc.
pretīgi.
ceru, ka 5dien nebūs jābrauc.šodien visu dienu jūtos tik vārga. visu dienu esmu bāla kā līķis tā visa dēļ. + kopš 10tiem rītā līdz šim brīdim staigāju apkārt ar katetru vēnā. un tas sāp.

bet man nekas no tā visa nepalīdz. fak fak fak.

atkal 5diena un atkal es mājās. vtf.
bet pie manis ir robis.

es esmu atradinājusies no datora un interneta.
rīt 5diena. hmm what 2 do, what 2 do.
laikam jāiet uz ļenas dz/d tikai es negribu uz postu. ok. will see.

es laikam kļūdījos.

cik sarežģīti ir tad, kad nespēj saprast ko tā īsti pret viņu jūti.

bet par spīti visam viņš apgalvo, ka esmu viņam vajadzīga.

tik stūlba diena.
viņš atnāca, mēs sastrīdējāmies un viņš aizgāja.
viss beidzās ar teikstu: "tu zini, kur ir durvis"
tas nav forši.
pat nezinu kā tas viss aizsākās.
un vēl tā stūlbi sanāk, jo es dēļ savas spītības nespēju viņam uzrakstīt pirmā. laikam jau muļķe es esmu.
jūtos iztukšota.


- es kādas 2h jau runāju pa telefonu tikai es nezinu ar ko. vtf. 
nezinu arī to kpc es runāju.
anonīmā persona man atkārtoti apgalvo,ka mani mīl un jautā vai viņu precēšu. smieklīgi. un nepacelt es nevaru, jo katru reizi, kad nometu, viņš man zvana no jauna. un tā jau otro dienu.

says: tevis nekad nevar būt par daudz.

current Music: Elisa - Ti vorrei sollevare

NĒ, NU ES IT KĀ PATI ESMU TĀDĀ HUGE ŠOKĀ.
BET IR LABI.