es sēžu mājās, neko nedaru un tikai ēdu. tā nevar. tgd jāgaida, kad s izārstēs savu galvas traumu un mēs varēsim iet sportot (veseļojies draudziņ ;*), citādāk tas jau par traku. bet kas ar e? nezinu. mēs esam kopā? nezinu. man patiesībā ir pilnīgi vng. jo kāda starpība mūsu attiecību statusam, ja tad, kad esam kopā, mums ir tik labi..
nekad mūžā nav tā sāpējusi galva. es raudu, jo man sāp galva, es raudu tpc, ka kkas nenotiek tā, kā tam būtu jānotiek, un es raudu, jo cilvēki no manas grupas neko nedara, bet es mocos līdz 2viem naktī. man nevaru padomāt un nav spēka.
es eju gulēt. cerēju, ka varēšu izturēt ilgāk un izmācīties vairāk, bet būs jāceļas no rīta. tas jua nekas, ka sāku mācīties 18os un tgd ir pus 2. kā es rīt pamodīšos? nu nezinu. sasodītā skola.
visu laiku esmu nemierīga. tā it kā kkas pietrūktu. tāda sajūtu, ka man ir kkas bijis jāizdara, nu kkas svarīgs, bet es neesmu to izdarījusi un par to uztraucos. nu man ir tā sajūta, tikai nav man nekas jādara. vai varbūt tās ir bailes. es nezinu, kas ar mani. gribu iet uz atletiku. baigi gribu notievēt, apnicis būt tādai, kāda esmu. es sev nepatīku. es vēlos būt pilnīgs pretstats tam, kas esmu tgd. nekad neesmu patikusi, īstenībā.
man tik ļoti gribās kko neveselīgu. nu man gribās uz hesīti. pirmo reizi man tā. esmu pat gatava braukt ar autiņu. tikai negribu ar n braukt. nu viņš man piedāvā sastādīt kompāniju.
viņš ir jauks. tiek bieži, kad viņš ir blakus, jūtos laimīga. man ir vng, ka strīdamies, kurš gan to nedara. un man ir vng cik bieži vai reti. galvenais, ka viņš ir ar mani. :)