es neko nesaprotu. un šodien konstatēju, ka nepīpēšanas dēļ kļūstu arvien slimāka un slimāka, nē, nopietni. martai no manis bail. nu respektīvi man pašai arī. (man gribas pīpēt) un es gribu uz kalnu, bet smieklīgi sanāk, jo it kā negribu sniegu, bet, jā, gribu. tad man vēl gribas, lai laiks paskrien ātri, lai ātrāk pienāk z-svētki tad new-year un tad varētu būt uzreiz vasara! man tā gribas vasaru. beidzot esmu sākusi iet uz solāriju. gribu būt brūna, bet nu ne čiekurs ;D un euu kur ir gossip`s ? :@ + man pēdējās dienās pārāk bieži sāp sirds (burtiskā nozīmē) tā kā ar nazi durtu UN by the way - es neko negribu, jo zinu, kas tas viss būs par daudz.

sēžu pie al viņa šobrīd skraida pa māju kaila un kliedz: i'm on fire, i'm on fire! :D (joks) ēdam dzērvenes un sūkājam karotes. :D man tā kā gribas kko šodien darīt bet nezinu ko, jo posts man jau ir iesēdies vai kkas tml. varētu jau kko sadomāt vienīgi B ir zaleniekos, al ir slima, key sēdēs mājās un eniju vienkārši nekur laidīs. mēs tulīt skatīsimies filmu un ūdenim ir garša!

man nav ko rakstī, jo liekas, ja sākšu rakstīt, tad mans teksts būs izvediots tikai no necenzētiem vārdiem! viņi visi ir muļķi. lai nu kāds un kurš, bet muļķi. and that's all ladies.

MAN POHUJ!

man nenāk miegs, bet rīt ir nulltā un vēl pietam fizika. negribu, lai šodien ir 25.nov, jo tad man ir vārda.d un visi man kko rakstīs un apsveiks. negribu (nezinukpc)un es vēl joprojām nesaprotu, ko viņš no manis grib. un jau atkal tas maģiskais izteiciesn: vtf?

man laikam vnk vajag atslodzi. es varētu kkur aizbraukt, jā, tas mani nomierinātu!šodien atkal gulēju "diendusu" un tas tikai tpc, ka atkal centos noskatīties filmu 2012 doomsday. viņa sākumā ir tik garlaicīga, ka vienmēr, kad sāku viņu skatīties, jau sākumā vienkārši aizmiegu :D (starpcitu pēc tam, kad centos 3 reizes noskatīties to filmu, bet aizmigu, uzzināju, ka tā nav pareiza filma, ka viņai ir kkādi pakaļdarinājumi un, ka esmu vienu no tiem novilkusi :D
eū sanāk ka x mani normāli appiš un viņai ir tā kā pie vienas vietas. man liekas, ka mana ikdiena ir tik sarežgīta.
atkal es tik ļoti gribu vasaru! es gribu braukt tripā nu, nē, es arī braukšu.tad vēl gribu vilkt šortu, kurpes, maiciņas, gribu gribu gribu. mm silts laiks..

es emo and my life is so miserable, i think.prom!)
un es esmu tāda maita. bet nopietni. man patīk tādai būt, nu vismaz pret tiem, kurus nicinu. kā teikt: ļaunam vieglāk dzīvot! bieži vien pat liekas, ka es tā kā no tā uzture sevi labā omā.(ja negribi tiešām zināt, ko es par tevi domāju, tad labāk nejautā, jo būšu tieša (parasti es tā iedomājos, kad man kko tādu jautā))ja vien mans prāts spētu tā vnk izlekt uz lapas, oo, tad man būtu tik daudz ko uzrakstīt, bet man ir jāizdzīvo ar saviem pirkstiem, kuri negrib rakstīt.
ē, šodien atkal strīdējos ar mammu, tas vienkārši sagrauj. tiešām. nezinu vairs, kā pie viņas pieiet vai izrunāties, jo par daudz sakrājies, nezinu ar ko sākt.

- ANDR`S IR GEJS!

es ļoti gribu tiesības.

current Mood: horny :D
current Music: Alanis Morisette - Uninvited

citēju: "stūlbums nav neveiksme, tas ir stūlbums. bet varbūt stūlbums ir neveiksme, kas atmaksāsies kā gudrība, kas balstās uz daudzajām kļūdām, kas tajā pašā laikā bija stūlbums."

current Music: 14 Paradise Lost

>šodien mani draugi ir zvaigznes
viņas uzklausīs un pastāstīs
tās mani uzraudzīs
un pamācīs
rādīs gaismu ceļam, kur tumšs
man spārnus dāvās
un par eņģeli nosauks
tās man mācīs lidot
lidot augstu un viegli
lidot kā eņģelim..

Atmiņa cilvēkam ir kā smalka zīda aukla, kurā viņš saver savu pārdzīvojumu drumslas, lai tās saglabātu savas personības sakarā. Atmiņa ir cilvēks pats. Tikai tās dēļ viņš rītu varēs būt tas pats, kas bijis vakar. Un, ja viņš baidās no nāves, tad tikai tāpēc, ka nav pilnīgi drošs, vai šī atmiņas aukla nepārtrūks, vai viss, kas tajā uzvērts, atkal neizkaisīsies, jo tā būtu iznīcība..
***
Nosēsties zem debesīm un padomāt par to, kas gan mēs esam un kādiem mums jābūt, kas mums ir jājūt un kā mums justies. Padomāt par to, kāpēc mums ir jāsmaida bailēm acīs skatoties un jāraud laimes pieskaroties. kas gan ir tas, kas mūs šeit tur, uz zemes!? Kas ir tas kas liek mums izvēlēties. Izvēlēties starp paradīzi un zemi. Starp ceļiem, kurus iet un kurus no tiem noiet – tos gaišos ar silto vēju un laimes čukstiem  vai tumšo pagari, kurā saule neiespīd un dvēsele pagrimst, kur vientulība un smaga nasta tevi smacē, garās bezmiega naktis un bailēm pārbāztie sapņi, jā, ir mums par ko izvēlēt.. Un par mīlestību mums iespēja izlemt – kuru un kā mēs mīlēsim, proti, ar sirdi vai prātu, acīm vai miesu, izvēlēt cik stipri un ilgi mēs mīlēsim – gadu, piecus vai pat mūžu un mūžam!?..
Mums ir izvēle – vai mīlēt?